Citādi nekā agrāk – attālināti – pagājušās nedēļas beigās notika Ministru Prezidenta Krišjāņa Kariņa preses konference ar reģionālo mediju pārstāvjiem. Uz pasākumu bija “ieradušies” reģionālo laikrakstu pārstāvji no Tukuma, Saldus, Talsiem, Kuldīgas, Alūksnes, Rēzeknes, Dobeles, Jelgavas un Cēsīm. Preses konferences temats – “Covid-19” ierobežošana un ar to saistītās ekonomikas lejupslīdes pārvarēšana.
9. jūnijā ārkārtas stāvokli cer atcelt
Runājot par valdības līdzšinējo rīcību pandēmijas apstākļos, premjers Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka Latvijas valdība ārkārtas stāvokli izsludināja savlaicīgi. 12. martā vēl neviens cilvēks Latvijā no “Covid- 19” nebija miris, bet tika apturēta starptautiskā pasažieru plūsma, skolu darbība klātienē, kā arī noteikti citi ierobežojumi. Premjers atzīst – tiek plānots, ka 9. jūnijā ārkārtas stāvoklis tiks atcelts. Tas nozīmētu sadzīvošanu ar vīrusu, ievērojot noteiktus ierobežojumus sabiedriskajā dzīvē un arī paturot valdībai iespējas strauji reaģēt, ja pēkšņi kaut kur atsākas slimības uzliesmojums. Premjers akcentē, ka no 15. maija savstarpējai pasažieru satiksmei ir atvērtas Baltijas valstu robežas un nākamais solis šajā virzienā – tiek plānota robežu atvēršana ar Poliju un Somiju, kur arī pandēmija tiek sekmīgi ierobežota. Ne tik drīz pasažieru satiksmi varēs atvērt ar kaimiņvalsti Krieviju, kur pēdējā laikā ik dienu inficējušos skaits pārsniedz desmit tūkstošus, tāpat ir ar robežu uz Baltkrieviju, kur valsts vadība ignorē pandēmijas briesmas.
Palielina ieguldījumus zinātnei
Pandēmijas krīzes iespaidā valdība palielinājusi ieguldījumus zinātnē. Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki izgudrojuši, ka var analizēt pilsētu kanalizāciju notekūdeņus un tādā veidā konstatēt, kāda tur ir “Covid-19” vīrusa koncentrācija. “Veicot šādas analīzes, epidemiologi saņemtu agrīno brīdinājumu par to, kur gaidāms infekcijas uzliesmojums. Ne katrs, kurš inficējies, iet pie ārsta, bet katrs gan izmanto labierīcības. Redzot, ka pilsētā vīrusa koncentrācija notekūdeņos palielinās, epidemiologiem varētu dot skaidras norādes, kur meklēt epidēmijas cēloni,” piebilda K.Kariņš. Pēc premjera domām, šāda agrīnās brīdināšanas metode varētu būt eksportējams zinātnes produkts. “Turklāt tas varētu derēt ne tikai “Covid-19” vīrusa izplatības atklāšanai,” uzsvēra premjers, piebilstot, ka tādējādi zinātnieki var dot savu pienesumu ekonomikai. Kā piemērs piesaucama arī pozitīvi vērtētā mobilās lietotnes ieviešanas iniciatīva, ko brīvprātīgi izstrādājusi aktīvu uzņēmumu un organizāciju grupa. Tādējādi iedzīvotājiem ar viedtelefona palīdzību tiktu sniegta informācija par iespējamiem infekcijas avotiem, un tas dotu papildu iespēju pasargāt sevi un savus līdzcilvēkus no saslimšanas un ierobežotu vīrusa izplatību sabiedrībā.
Ekonomiskās sekas līdzīgas
Krišjānis Kariņš akcentē, ka “Covid-19” smagi skartajā Itālijā ekonomikas lejupslīde tiek lēsta ap deviņiem procentiem no iekšzemes kopprodukta. “Kaut arī Latviju pandēmija skāra mazāk, provizoriski izskatās, ka ekonomikas kritums varētu būt tāpat kā Itālijā jeb deviņi procenti, jo ekonomiski valsts ir cieši saistīta ar citām ES valstīm. “Tādā situācijā, kad samazinās nodokļu ieņēmumi, būtu jāsavelk jostas un jāsamazina budžeta izdevumi. Taču mēs budžeta ieņēmumu un izdevumu starpību finansēsim, aizņemoties naudu,” skaidro Krišjānis Kariņš. Viņš piebilst, ka tuvāko sešu līdz astoņu gadu laikā šo valsts ārējo parādu nāktos atdot un ka Latvija kā valsts atbilst ES atzītajiem Māstrihtas kritērijiem, kas pieļautu vēl lielāku ārējo parādu.
Premjera vērtējumā, valsts aizņēmumi ļaus darba tirgū atgriezties tiem, kas pašlaik ir zaudējuši darbu, jo būs nepieciešams darbaspēks būvniecības jomā. Savukārt pašvaldībām tie ļaus, piemēram, risināt bērnudārzu rindu jautājumu, kas īpaši svarīgs ir Pierīgā.
Cer uz sabiedrības kontroli
Premjers sūrojas, ka “diemžēl krīze ieilgst” un ka ne visiem 50 tūkstošiem darbinieku, kas pandēmijas dēļ ir palikuši bez darba un saņem dīkstāves pabalstus, tuvākajā laikā tas varētu atrasties. Viņš aicināja dīkstāvē esošos apgūt jaunas profesijas, kas jaunajos apstākļos varētu būt vairāk pieprasītas. Krišjānis Kariņš piemin, ka trūkst speciālistu IT nozarē. Viņaprāt, ja kaut piecsimt no 50 tūkstošiem dīkstāves pabalstu saņēmēju apgūtu programmētāja profesiju, rezultāts būtu lielisks.
Uz valsts aizņēmumiem dažādu investīciju projektu realizēšanai primāri varēs pretendēt lielās pilsētas un attīstības centru pašvaldības. Vēl 30.aprīlī valdība ārkārtas sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu palielināt pašvaldību aizņēmuma limitu par 150 miljoniem eiro, kam vajadzētu mazināt “Covid-19” pandēmijas radītās negatīvās ekonomiskās sekas. Saskaņā ar izstrādātajiem noteikumiem projektus varēs iesniegt deviņas valsts nozīmes pilsētas, tostarp arī Jelgava, kā arī 27 pašvaldības, kas ir reģionālās nozīmes attīstības centri. To vidū pagaidām nav ne Ozolnieku, ne Jelgavas novada, bet arī šīs pašvaldības, ko administratīvi teritoriālās reformas rezultātā plāno apvienot vienā novadā, turpmāk varēs iesniegt projektus.
Premjers neslēpj, ka valdībai ir bažas, vai par valsts aizņēmumiem pašvaldībās netiks būvēts kaut kas tāds, pēc kā konkrētajā vietā nav ilgtspējīgas vajadzības un pieprasījuma. Tāpēc valdība šonedēļ apstiprinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) algoritmus aizņēmumu piešķiršanai, kas “idejiski izslēdz” iespēju īstenot nosacīti nelietderīgus projektus. Viņš aicināja sabiedrību ar mediju palīdzību izvērtēt plānotos projektus pašvaldībās.
Salīdzinājumam preses konferencē tika atgādināta visai bēdīgā pieredze, kad pirms 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas pagastiem, ko iekļāva novados, tika piešķirta 200 tūkstošu latu vietējās nozīmes projektu īstenošanai. Ne visur šī investīcija tika ieguldīta lietderīgi.
ES reaģēja lēni
Runājot par ES lomu “Covid-19” krīzē, Krišjānis Kariņš atzīst – atklājies, ka ES vājā vieta ir ātra reaģēšana krīzes apstākļos. Taču viņš cer, ka, meklējot izeju no krīzes, sadarbība izdosies labi.
Uz jautājumu par to, vai valsts pārvaldē karantīnas laika labā prakse netiks atmesta kā nevajadzīga tad, kad pandēmija būs beigusies, Krišjānis Kariņš spriež, ka attālinātā strādāšana daudzās jomās ir laba lieta. Arī viņš tagad vairāk lieto elektronisko parakstu. “Ar roku parakstīju tikai apsveikumus valsts svētkos Nīderlandes premjerministram Markam Ritem (Mark Rutte),” smaidot piebilda Krišjānis Kariņš.
Ikreizējā premjerministra reģionālo mediju preses konferenču dalībniece, laikraksta “Kurzemnieks” galvenā redaktore Daiga Bitiniece teic, ka viņai tāds attālināts variants liekas pieņemams. Tikai, viņasprāt, skāde, ka preses konferencē netika atbildēts uz rakstiski iesniegtajie jautājumiem. Daiga Bitiniece bažījas, ka pandēmijas grūtību pārvarēšanai valsts aizņemas naudu. “Ģimene tā darīt nevarētu,” spriež D.Bitiniece. Viņasprāt, šādas reģionālās konferences varētu sanākt, piemēram, reizi divos mēnešos, nevis reizi pusgadā, kā tas bija ar reģionālajām preses konferencēm klātienē. Tajā gan trūka tālāko braucēju no Daugavpils, Balviem, Ludzas, Krāslavas un Preiļiem, kuriem šoreiz “klātbūtne” sanāktu bez lieliem transporta tēriņiem.
