Pirms 60 gadiem Zemgales plašā līdzenuma baltos ceļus pārpludināja braucēju un gājēju straume, kas plūda uz veco hercogu pilsētu – Jelgavu.
Pirms 60 gadiem Zemgales plašā līdzenuma baltos ceļus pārpludināja braucēju un gājēju straume, kas plūda uz veco hercogu pilsētu – Jelgavu. Bija atnācis 1937. gada rudens. Nostaigāts viens laika posms pa mūžības ceļu uz priekšu. Bija sēts un pļauts. Tagad bija laiks izvērtēt sasniegto. Zemgales galvaspilsētā ieradās tūkstoši no visām Latvijas malām, lai būtu kopā lielā vienotā saimē. Tie bija Pļaujas svētki 5. septembrī. Pirms tam – no 28. augusta līdz 7. septembrim – tika rīkota Zemgales apgabala izstāde. Šo pasākumu laikā notika arī Latvijas riteņbraucēju Vienības brauciens. Tika atzīmēta toreizējā Latvijas Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 60 gadu jubileja. Notika tas, ko dzejnieks pirms šiem svētkiem bija teicis:
«Ai, zaļā Zemgale,
pa taviem ceļiem
Nu ļaužu tūkstoši šurp
svētku vietā plūst.
Tu visus aicini un sauci:
Pār visiem vienprātība valda.»
Zemgales izstāde
Izstāde tika iekārtota starp Brīvības bulvāri un Garozas ceļu. Tās platība bija 12 hektāru. Tika izbūvēts dzelzceļa atzarojums uz izstādes laukumu būvmateriālu un eksponātu pievešanai, kā arī speciālo vilcienu (ar izstādes apmeklētājiem) iebraukšanai. Jau gadu iepriekš pavasarī ierīkoja zālienus, aplokus, labības un citus sējumus ražības demonstrēšanai. Izstādes laukumā bija uzcelts 40 metru augsts skatu tornis. No skatu torņa pavērās 40 km plašs apvārsnis. Izstādē bija parādīti Zemgales sasniegumi visās dzīves nozarēs, it sevišķi lauksaimniecībā. Piedalījās apmēram 300 rūpniecības, amatniecības uzņēmumu. Pilī 1000 kvadrātmetru lielās telpās bija iekārtota izstāde, kas izsmeļoši parādīja pagātnes ainu. Gaismā tika celtas varonīgās zemgaļu cilts senās gaitas, tikumi un paražas. Eksponāti bija no Latvijas senvēstures – tautas apģērbi, lauksaimniecības rīki, senās pūralādes. Sienu rotāja uzraksts «Klausīsimies vēstures soļos». Izstādē pirmo reizi Latvijā notika zirgu apkalšanas sacensības kalējiem. Izstādes laukumā tika uzbūvēts arī banku nams. Tajā bija redzami sasniegumi finansu laukā, kā jārīkojas ar spožajiem latiem, lai tie kalpotu Latvijas nākotnei. Izstādē plaši tika parādīti Jelgavas dārznieku sasniegumi. Dārzniecība «Planta» demonstrēja augļu kociņus un dekoratīvos krūmus, A. Kapsis un Gotsons – dārzeņus, J. Rubenis rādīja izaudzētos ziedus un mākslu ziedu izmantošanā dekorēšanai. Zemgales apgabala izstādi apmeklēja apmēram 205 tūkstoši cilvēku.
Pļaujas svētki
3. latviešu zemnieku Pļaujas svētkos pulcējās ne tikai zemkopji, bet arī visu tautas nozaru pārstāvji. Pļaujas svētku norises laukums tika iekārtots Rīgas – Jelgavas šosejas malā. Tas aizņēma 13 hektāru platību. Skolās mācību sākums ar ministrijas atļauju tika pārcelts uz 13. septembri, jo vajadzēja telpas viesu izvietošanai. Pāri Lielupei pretī pilij tika uzcelts pontona tilts nokļūšanai uz svētku laukumu. Svinību dienā tika paplašināta satiksme no Rīgas uz Jelgavu – ik pa 15 minūtēm kursēja autobusi. Svētku dienās uz Jelgavu notika 80 vilcienu papildu reisi.
Pļaujas svētki sākās 5. septembrī pulksten 4 rītā, kad Jelgavas pils dārzā un svētku laukumā tika aizdedzināti dižsārti, spēlēja orķestri, sagaidot pirmos vilcienus ar svētku viesiem. Pirms Pļaujas svētku atklāšanas notika Vienības riteņbraucēju sagaidīšana. Vienības brauciena finišs bija Rīgas šosejas malā Ozolniekos pie Klijēnu mājām. Šeit bija uzcelta goda tribīne. Jau laikus ieradās un vietu tribīnē ieņēma Valsts prezidents Kārlis Ulmanis un ministri. Pirmie mērķi sasniedza riteņbraucēji no Kurzemes un Zemgales. Viņus un arī visus pārējos jūsmīgi sveica sagaidītāji. Notika visu dalībnieku parāde un apbalvošana. Vienības braucienā piedalījās apmēram 2000 dalībnieku no visas Latvijas.
Pļaujas svētki sākās ar dievkalpojumu Trīsvienības baznīcā, kur iesvētīja Lauksaimniecības kameras karogu. Karogā bija rakstīti vārdi: «Par zemi, valsti, nākotni.» Pļaujas svētku atklāšanas sākumā Latvijas Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Dzērve latvju zemes arāju un kopēju vārdā pasniedza Valsts prezidentam zelta vārpu vainagu. 60 zelta vārpas tajā simbolizēja to garīgo briedumu, kādu prezidents sējis sava mūža 60 gados, stāvēdams nomodā par latvju tautas labklājību un godu.
Tālāk sekoja Valsts prezidenta svētku uzruna. Tās nobeigumā viņš pavēstīja, ka, pieminot mūsu seno laiku varoņus, nolemts Jelgavas pili nosaukt par Viestura piemiņas pili. Prezidents teica: «Dodami Jelgavas pilij šo vārdu, mēs metam tiltu pāri hercogu laikiem uz mūsu pagātni un senatni, lai savienotu mūsu senču dienas un darbus ar mūsu dienām un darbiem cēlā un cildenā veidā.»
Svētku turpinājumā prezidents pasniedza karogu Lauksaimniecības kamerai. Sākās darba parādes gājiens. Tajā piedalījās 800 dalībnieku, demonstrējot lauksaimniecības darbarīkus no primitīvā līdz jaunākajiem tehnikas sasniegumiem. Pēc tam apbalvoja vairāk nekā 1800 labāko darba darītāju. Vakarā svētku laukumā noskatījās A. Grīna izrādi «Zemgales atmoda». Piecās ainās bija atspoguļota senā Zemgales valdnieka un varoņu cīņa ar mūsu zemes tīkotājiem. Pļaujas svētku laukumā bija pulcējušies 280 tūkstošu ļaužu no visiem Latvijas novadiem. Piedalījās arī ārvalstu delegācijas no Vācijas, Krievijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citurienes.
Tie bija lieli un ievērojami svētki, kas palika neizdzēšamā atmiņā. Pļaujas svētkos un Zemgales apgabala izstādē latvju tauta izjuta lielo vienotību, tās nozīmi un spēku nākotnes celtniecībā.
