Tradicionālais Kārļa Ulmaņa jubilejas sarīkojums, kas notika viņa dzimtajās mājās “Pikšas” Dobeles novada Bērzes pagastā, pulcēja vairākus simtus cilvēku. Tur bez starpgadījumiem, ceļā pavadot stundu un divdesmit minūtes, nokļuva arī “Zemgales Ziņu” velopastaigas dalībnieki.
Šoreiz velopastaiga sākās pie vides objekta “Laika rats”. Velosipēdi ļoti viegli ar ātrumu līdz 19 kilometriem stundā ripoja pa jauno Tukuma šosejas asfaltu. Vēl nepabeigtā ceļa un Auces upes tilta remonta dēļ šoseja bija samēra tukša. Šajā ceļa posmā pastāv ātruma ierobežojums, tādēļ daudzi autobraucēji izvēlas citu maršrutu. Sešus kilometrus aiz Tušķiem velopastaigas dalībnieki nogriezās no šosejas pa ceļu, kas ved uz veco Brakšķu staciju, kas tomēr ir apdzīvota un, par spīti laika zoba kodieniem, rūpīgi sakopta. Ap divsimt metru attālumā no stacijas Līvbērzes virzienā pie sliedēm pieved gājēju taka. Pirms gadiem trīsdesmit un vairāk tur bijusi dzelzceļa pārbrauktuve, no kuras līdz “Pikšām” aiziet taisns ceļš apmēram trīs kilometru garumā. Pie šīs taciņas bija pielikta zīme “Sliežu ceļu šķērsot aizliegts”. Agrāk tādas tur nebija. Stingri pārliecinoties, ka vilciens nenāk, velopastaigas dalībnieki tomēr šķērsoja sliedes un pēc minūtēm piecpadsmit sasniedza galamērķi. Iemītā taka liecina, ka līdzīgi rīkojas arī citi. Tas vedina uz diskusiju par gājēju drošību sliežu tuvumā.
Aicina būt gataviem pārmaiņām
K.Ulmaņa jubilejas sarīkojums, kā ierasts, sākās pie viņa pieminekļa, ko atklāja pirms desmit gadiem. Klātesošajiem tika nolasīts Ministru prezidenta Māra Kučinska apsveikums, kas beidzās ar vārdiem: “Esiet gatavi pieņemt tikpat izšķirošus soļus kā šis vēsturiski tik pretrunīgi vērtētais vīrs.” Runāja vairāki centriskās partijas “Latvijas Zemnieku savienība” pārstāvji, starp klātesošajiem varēja manīt arī citus politiskos spēkus.
Vairāki runātāji atzīmēja, ka šis ir pirmais K.Ulmaņa jubilejas pasākums, kurā nav viņa brāļa mazdēla Gunāra Ulmaņa, Pikšu mantinieka un pirmā jaunizveidotā
K.Ulmaņa muzeja direktora. G.Ulmanis audzis un lielu daļu savas dzīves pavadījis Krievijā, Sibīrijā, kur ģimene tika izsūtīta, 90. gadu sākumā atgriezies Latvijā un uzņēmies muzeja vadību. Muzeja direktors mūžībā aizgāja 82 gadu vecumā 2017. gada decembrī. Vēl pērn septembrī viņš “Pikšās” runāja pie pieminekļa. Tagad par G.Ulmani atgādina muzeja ekspozīcijā novietotā viņa glezna “Atgriešanās”, kur ceļu krustojumā pie “Pikšām” redzams vecs salīcis vīrs. Muzeja gide Astrīda Lange teic – G.Ulmanis bijis stingrs, cilvēcīgs un mazliet aizvainots vadītājs. Viņa beidzamie izteikumi liecina, ka viņš raizējies par to, ka K.Ulmanis tomēr ir pretrunīgi vērtēta personība, kura tiek gan godināta par nopelniem valsts dibināšanā un sekmīgā vadīšanā, gan arī pelta par demokrātijas graušanu pēc apvērsuma 1934. gadā.
K.Ulmaņa jubilejas pasākumā piedalījās arī no Latvijas malu malām sabraukušie mazpulcēni, kas savu izaudzēto un izstrādāto pārdeva tirdziņā. Viņi arī muzeja pagalmā bija izveidojuši ziedu rotu.
Tradicionāli “Pikšu” sarīkojumā LLU vadība sveica kārtējos K.Ulmaņa stipendiātus, kuri ne tikai teicami studē, bet ir arī veikuši zinātniski pētniecisko darbu Latvijas vēstures jautājumos.
Trīs stipendiātes studē PTF
Šogad par K.Ulmaņa stipendiātēm kļuva Katrīna Pētersone, Irēna Zvidriņa un Alise Misule no Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF), kā arī Lelde Bāra no Vides un būvzinātņu fakultātes.
K.Pētersone mācās 3. kursā studiju programmā “Pārtikas zinības”, ir rīdziniece, savulaik pabeigusi Āgenskalna Valsts ģimnāziju. LLU Katrīnas vidējā atzīme ir 8,9 balles, turklāt viņa paralēli aktīvi līdzdarbojas Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Studējošo pašpārvaldes valdē. Pretendējot stipendijas konkursā, Katrīna izstrādāja pētījumu “Kārļa Ulmaņa darbības nozīme piensaimniecības attīstībā pirmskara Latvijā”.
I.Zvidriņa ir studiju programmas “Pārtikas produktu tehnoloģija” 3. kursa studente, dzimusi un augusi Latgalē, beigusi Dagdas vidusskolu. LLU Irēnas vidējā atzīme ir deviņas balles, viņa ir arī aktīva Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Studējošo pašpārvaldē. Savulaik darbojusies Dagdas mazpulkā. Stipendijas konkursā Irēna izstrādāja pētījumu “Mazpulku loma jaunatnes audzināšanā no 1929. gada līdz 2017. gadam.”
A.Misule ir profesionālās bakalaura studiju programmas “Ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbība” 4. kursa studente, nāk no Tērvetes novada, mācījusies Augstkalnes vidusskolā. LLU Alise studē ar ļoti labām sekmēm, uzrādot vidējo atzīmi 7,8 balles. Arī Alise veica pētījumu par mazpulkiem. Viņas darba mērķis bija risināt problēmu, kā novērst mazpulku skaita samazināšanos.
Savukārt Vides un būvzinātņu fakultātes profesionālās maģistra studiju programmas “Ainavu arhitektūra un plānošana” 2. kursa maģistrantes L.Bāras vidējā atzīme ir deviņas balles. No studijām brīvajā laikā Lelde ir Jaunā zemnieku kluba biedre, rosās zemnieku saimniecībā Jelgavas novadā un nodarbojas ar jāšanas sportu. Arī viņa bija izvēlējusies rakstīt par piensaimniecības attīstību pirmskara Latvijā.
K.Ulmaņa stipendija pirmo reizi piešķirta 1990./1991. mācību gadā, kopš tā laika stipendiju saņēmuši 115 studentu. Stipendijas apmērs ir 160 eiro, un tā tiek maksāta desmit studiju gada mēnešus.
