«Šī zeme ir mūsu» – Kārļa Ulmaņa 120. dzimšanas dienai un Pļaujas svētku 60. gadadienai veltītajā sarīkojumu ciklā tā saucās arī Ādolfa Alunāna Tautas teātra aktieru iestudējums Lūcijas Ņefedovas režijā.
«Šī zeme ir mūsu» – Kārļa Ulmaņa 120. dzimšanas dienai un Pļaujas svētku 60. gadadienai veltītajā sarīkojumu ciklā tā saucās arī Ādolfa Alunāna Tautas teātra aktieru iestudējums Lūcijas Ņefedovas režijā, kas piektdienas vakarā bija pulcējis goda viesus, pilsētas un rajona prominences un arī pavisam vienkāršus jelgavniekus uz sarīkojumu Jelgavas pilī.
Daudzi pils aulā bija cerējuši ieraudzīt arī Gunti Ulmani, taču pēdējā brīdī no Valsts prezidenta kancelejas saņemta ziņa, ka viņš diemžēl nevarēs ierasties. Goda viesu vidū toties bija dzejnieka Edvarta Virzas meita Amarillis Virza-Liekne un viņas meita, tulkotāja un Latvijas vēstniece Somijā Anna Žīgure. Sarīkojumu atklāja rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Salkazanovs, vēlāk ieradās arī zemkopības ministrs Andris Rāviņš.
Uzvedumā piedalījās Ozolnieku tautas nama koris «Arka» Sarmas Rudzutakas vadībā un Agra Celma vadītais kultūras nama «Rota» pūtēju orķestris. Aktieru Ligitas Liepiņas, Alberta Liepiņa, Dzintras Zilbertes un Arvīda Matisona lasījumā varējām ieklausīties, kā Zemgales dzejas dižgari raksturojuši Kārļa Ulmaņa laiku. Līdzās patriotiskajām noskaņām, kas parasti dominē bijušo ulmaņlaiku atcerē, atklājās arī ļoti daudz no tām latviešu īpašībām, kas nezinātājam varētu likties tikai pēdējos piecdesmit gados iemantotas.
Vakara izklaidējošo daļu sāka Raita Ašmaņa vadītais orķestris no Lauksaimniecības universitātes. Nopietnākiem klausītājiem muzicēja Filharmonijas stīgu orķestris «Sansara». Balli spēlēja Jura Kaufelda «Opus C». Apcerīgākie viesi varēja izvēlēties laika pavadīšanai arī kādu no vairākām kafejnīcu telpām, taču pat tos kaut uz pusstundu deju zālē sapulcēja kluba «Gatis
