Jelgavnieki var būt lepni par izcilajām personībām, kuru šūpulis kārts Zemgalē. Viens no viņiem – Kārlis Pauļuks, kuram 24. maijā apritētu 130 gadu.
Jelgavnieki var būt lepni par izcilajām personībām, kuru šūpulis kārts Zemgalē. Viens no viņiem – Kārlis Pauļuks, kuram 24. maijā apritētu 130 gadu.
K.Pauļuku visā Latvijā pazina kā izcilu juristu. Viņš ir viens no tiem, kuri piedalījās Latvijas valsts veidošanā.
Kārlis Pauļuks dzimis Lielsesavas pagasta Gavēņos. Mācījies vietējā pagastskolā Svitenē, pēc tam iestājies Jelgavas reālskolā, tad ģimnāzijā, kuru beidzis 1889. gadā. Vēloties kļūt par juristu, mācības viņš turpina Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē, aktīvi darbodamies studējošo latviešu organizācijā.
1894. gadā K.Pauļuks iegūst tiesību zinātņu kandidāta grādu un strādā par advokātu Jelgavā. Viņš tiek ievēlēts par mācītāja Jāņa Reinharda vadītās draudzes priekšnieku. Pirmā pasaules kara laikā K.Pauļuks dodas bēgļu gaitās, Tērbatā ir Latviešu bēgļu komitejas priekšsēdētājs.
Pēc 1917. gada K.Pauļuks iesaistās politiskā, darbojas Nacionālajā padomē, 1918. gada janvārī kļūstot par tās priekšsēdētāja biedru, tomēr drīz vien pārceļas uz dzīvi Jelgavā.
1918. gadā pēc Latvijas Republikas proklamēšanas kā Zemnieku savienības pārstāvis K.Pauļuks kļūst par vienu no redzamākajiem Saeimas deputātiem, kas piedalījies delegācijās sarunās ar Krieviju, no 1919. līdz 1920. gadam bijis tieslietu ministrs, piedalījies aizrobežu parlamentāriešu sanāksmēs, bijis Latvijas bankas juriskonsults, Latvijas Tirdzniecības kameras loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
K.Pauļuks ne tikai vienmēr teicami pārzinājis likumdošanu, bet arī bijis vienkāršs un sirsnīgs cilvēks. 1940. gadā viņš asi vērsās pret nelikumībām, nosodīja Latvijas tautas iznīcināšanu.
K.Pauļukam bija iespēja atstāt Latviju, bet viņš to nedarīja. Pārcietis okupācijas varas pazemojumus, 1945. gada pavasarī ievērojamais jelgavnieks aizgāja mūžībā. K.Pauļuks apglabāts Meža kapos Jelgavā.
