Mēs nevaram vienaldzīgi paiet garām laikmetam un neievērot šā laikmeta darbiniekus, kas savu dzīvi ziedojuši tautai un valstij.
Mēs nevaram vienaldzīgi paiet garām laikmetam un neievērot šā laikmeta darbiniekus, kas savu dzīvi ziedojuši tautai un valstij. Viens no tiem ir jurists un skolotājs Kārlis Vītols. Viņš savas saites ar tautu vienmēr ir turējis augstāk par visu. Nesavtīgi un iecietīgi daudzpusīgā darbā strādājot, viņš bija ieguvis jelgavnieku un baušķenieku cieņu un uzticību.
Kārlis Vītols dzimis 1877. gada 28. septembrī Zemgalē – Džūkstē. Viņa vecāki bijuši zemturi. Kārlis mācījies Dobeles un Džūkstes – Pienavas pagastskolā, Irlavas seminārā, Tukuma pilsētas skolā. Seminārā iestājies 1894. gadā, kursu beidzis 1897. gadā. Pēc kursu beigšanas ieguvis mājskolotāja tiesības matemātikā. Kādu laiku bijis brīvklausītājs Tērbatas un Maskavas universitātē. Strādājis par skolotāju Džūkstes – Pienavas un Sniķeres pagastskolā. Līdz 1910. gadam bijis pārzinis Jēkabpils tirdzniecības skolā. No 1911. gada – Zemnieku virstiesas priekšsēdētājs. Bēgļu laikā bijis skolotājs Tērbatā, grāmatvedis Pilsētas savienības nodaļā Maskavā un Tulā, miertiesnesis Tulas apgabalā. Atgriezies Latvijā un strādājis par Latvijas miertiesnesi līdz 1920. gadam. No 1921. līdz 1934. gadam bijis Jelgavas – Bauskas apgabaltiesnesis, no 1934. gada – Jelgavas un Bauskas Zemesgrāmatu priekšsēdētājs. Izdevis grāmatu «Pagasttiesu nolikums».
Grūtajos kara gados Kārlis Vītols nepameta savu pilsētu Jelgavu. Viņš vienmēr meklēja savstarpēju saprašanos, izpalīdzību un sadraudzību, dzīvoja līdzi pilsētas iedzīvotāju priekiem un bēdām. Daudz enerģijas un spēka Kārlis Vītols ielika nopostītās Jelgavas atjaunošanā. Pēdējos mūža gadus viņš strādāja par mācību pārzini, matemātikas skolotāju 1. septiņgadīgajā skolā.
Savā dzīvē Kārlis Vītols bija liels dārzkopības speciālists. Ausekļa ielas mājas paraugdārzā īpašu vietu viņš bija ierādījis vīnogām un citiem siltzemju augiem.
1956. gada janvārī Kārļa Vītola mūžs pēkšņi aprāvās, uzkopjot savas mājas ielas daļu. Pēdējā gaitā viņu izvadīja no Sv. Annas baznīcas uz Zanderu kapsētu.
