Kaut gan visu laiku Latvijas skaistākās balss īpašnieces dziedātājas Noras Bumbieres paredzētajā piemiņas zīmes atklāšanas dienā tā nebija pabeigta, Noras Bumbieres fonds nevaino tēlnieku Kārli Īli necienīgā attieksmē. Vienlaikus fonds vēlas atsaukt publiskajos medijos izskanējušās ziņas par mākslinieka šķietami bezatbildīgo rīcību un nespēju laikus saplānot darbus un paredzētajos termiņos izgatavot piemiņas zīmi.Šis laiks nav bijis viegls Noras Bumbieres fondam, kas ir privāta sabiedriska iniciatīva un paveicis milzu darbu dziedātājas muzikālā mantojuma popularizēšanā, piemiņas zīmes konkursa realizācijā un tam nepieciešamo līdzekļu vākšanā. Diemžēl piemiņas zīmes realizācijas beigu posmā fonds saskārās ar iepriekš neparedzētām finanšu grūtībām un tam nebija iespējas laikus nodrošināt mākslinieku ar nepieciešamajiem līdzekļiem materiālu iegādei.Tēlnieks K.Īle ir zināms kā sava aroda lietpratējs un mākslinieks, kas nežēlo laiku, enerģiju un resursus, lai uzticēto darbu paveiktu godprātīgi un paredzētajā termiņā arī situācijās, kad apstākļi nav labvēlīgi. Noras piemiņas pasākumu neiztrūkstoša sastāvdaļa ir koncerti ar dziedātājas repertuāru citu mākslinieku izpildījumā. Par godu piemiņas zīmes atklāšanai Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūra «Kultūra» uzņēmās organizēt vērienīgu dziedātājas piemiņas koncertu. Vasaras sākumā tika noslēgta mutiska vienošanās par ātrāku piemiņas zīmes atklāšanas datumu, jo tieši tad bija iespējams vienkopus sapulcēt ievērojamākos Noras līdzgaitniekus un tautā mīlētus skatuves māksliniekus. Tēlnieks norāda, ka tas bijis racionāls un pamatots lēmums, jo pieminekļa projekts bija labi sagatavots un tajā brīdī nekas neliecināja par to, ka būs sarežģījumi ar finansējumu atlikušo materiālu iegādei, tāpēc darbu tiešām varēja izpildīt nedēļu ātrāk.Diemžēl saistībā ar finansējuma un pasūtīto materiālu kavēšanos māksliniekam atvēlētais laiks piemiņas zīmes pabeigšanai krasi saruka, un, lai to kompensētu, tēlnieks par saviem privātajiem līdzekļiem piesaistīja pieredzējušu tēlnieku un tehnisko darbinieku komandu, kā arī pēdējās nedēļās strādāja naktīs. Redzot, ka darbi intensīvi rit un piemiņas zīmes izgatavošana tuvojas noslēgumam, doma par neveiksmi šķita neiespējama. Taču reizumis diena vai divas mēdz būt izšķirošas.K.Īle skaidro, ka «Sadedz, savu balsi meklējot» ir unikāla lielformāta skulptūra, kas sastāv no daudzām niansētām detaļām, kuras novietotas uz granīta pamatnes un savienotas kompozicionāli plastiskā veselumā. Šādu mākslas darbu radīšanā katrai detaļai un tās montāžai veltāmo laiku izrēķināt ar matemātisku precizitāti ir neiespējami, un montāžas procesā pēdējās detaļas aizņēma vairāk laika, nekā paredzēts. «Kaut arī līdz pēdējam brīdim turpinājām intensīvi strādāt, pietrūka laika šo virsmu mākslinieciski kvalitatīvai fināla apstrādei. Šis ir vienīgais projekts manā ilggadējajā darbībā, ko neesmu nodevis paredzētajā termiņā, un kā mākslinieks esmu ļoti satriekts.»Noras Bumbieres fonda dibinātāja un dziedātājas māsa Māra Zustrupa, kas ir piemiņas zīmes iniciatore, norāda, ka projekts, kaut ar nelielu kavēšanos, nonācis finiša taisnē un visi tajā iesaistītie darbojušies ar milzīgu pašaizliedzību un entuziasmu. Viņa uzskata, ka nevajag nevienu vainot, jo ir darīts viss, lai mērķi sasniegtu. M.Zustrupa piebilst: «Noras dziļākā būtība bija dziedāt. Dziedāt cilvēkiem. Un, nenoliedzami, skatuve. Un manai māsai, iespējams, labpatīk, ka pieminekļa atklāšana notiktu divas reizes.»Fonds norāda, ka piemiņas zīmes atklāšana tiks saskaņota ar Jelgavas pašvaldību, un izsaka siltu pateicību visiem N.Bumbieres talanta cienītājiem, kas devuši savu artavu piemiņas zīmes tapšanā un jo īpaši Jelgavas pašvaldības organizācijām, kas šādā grūtā brīdī nāca talkā un nodrošināja daļu no nepieciešamajiem līdzekļiem pieminekļa pabeigšanai. Fonds izsaka pateicību arī tēlniekam K.Īlem par ieguldītajiem privātajiem līdzekļiem piemiņas zīmes izveidē un novēl godam pabeigt Noras piemiņas zīmes izgatavošanu.
