Radīt auto, kas vienlaikus interesē gan retro, gan modernā stila piekritējus un kas, uz ielas pamanīts, acumirklī piesaista uzmanību? Kāpēc ne?
Radīt auto, kas vienlaikus interesē gan retro, gan modernā stila piekritējus un kas, uz ielas pamanīts, acumirklī piesaista uzmanību?
Kāpēc ne? «Jeņķu» autorūpnieks «Chrysler» ir uzdrošinājies to darīt, radot «PT Cruiser». Un kārtējo reizi trāpīts desmitniekā, jo katram braucamajam jau nu ietekmīgais autožurnāls «Motor Trend» savu Gada auto godalgu nepiešķir.
Kārdinot alus vēderus ar šo auto kā minētā dzēriena pirkšanas (un arī lietošanas) akcijas galveno balvu, pazīstamie Latvijas miestiņa ražotāji lietoja to pašu apzīmējumu, ko vairāki aizrobežu (pieļauju, ne tikai) auto speciālisti un testētāji – stilīgs.
Šajā ziņā tomēr jāpiekrīt – «Chrysler PT Cruiser» (burtu salikums ‘PT’ nozīmējot ‘personal transportation’) neatkarīgi no tā, cik lielā mērā tas būtu simpātisks vai pievilcīgs, vai kaitinošs un atbaidošs, stilīgumu pārmest grūti, lai kādā nozīmē arī šo jauko epitetu negribētos lietot.
Lai arī allaž tik piekasīgajiem, pie šabloniskiem standartiem pieradušajiem auto vērtētājiem gribējies šo savdabīgo braucamrīku ierindot minivenu, universālu vai apvidus auto kategorijā, tas joprojām nav izdevies, jo «PT Cruiser» kādas noteiktas klases kritērijiem pilnībā tā īsti neatbilst.
Pirmais iespaids ir iedarbīgs un paliekošs. Pavērtu žokļu atsegtos zobus demonstrējošam zvēram līdzīgā radiatora reste (dizainiski ļoti tuva sportiskajai vabolei «Chrysler Pronto Cruiser»), «plēsonīgas» formas ar halogēna kvēlspuldzēm bruņotie priekšējie lukturi un virsbūves aprises, kas tiešā veidā atsauc atmiņā pirmskara auto un ar izbīdītajām riteņu arkām vistiešākajā veidā atgādina leģendāro «Kārlīti» (amerikāniski tas būtu Karloss?)…. Tikai priekšējais bampers piešķir zināmu modernu akcentu. Savukārt motora pārsega veidols neviļus liek atcerēties – ko? – veco krievu «ZIS»! Par aizmugurējām (bagāžas nodalījuma) durvīm atliek vēlreiz labsirdīgi pasmaidīt, jo tās vairāk atgādina «bertu», kurā samest attiecīgu publiku. Turklāt laikā, kad jau krietnu desmitgadi visi vadošie autoražotāji cenšas ārējos rokturus «integrēt» durvīs, «Chrysler» demonstratīvi tos pamanījies «izvilkt» uz āru (vēl viens «Kārlīša» elements).
Par moderno laikmetu, kurā tapis «PT Cruiser», atgādina vien aprīkojuma piedāvātās iespējas un lieliski nostrādātais, bezgalīgas transformācijas iespējas piedāvājošais salons (pēc tik pamatīgas «retro» devas ir pat mazliet dīvaini pie stūres ieraudzīt kruīza kontroles kloķīti), turklāt arī ne pilnībā – ātrumu pārslēga galā uzbāztā «bumbiņa» kontrastē ar ierastajiem, krietni formīgākajiem uzgaļiem (kā šā paša modeļa «automātiem»), atgādinot, ka no autobūves vēstures nebūt neesam attālinājušies tik ļoti kā dažbrīd šķiet. Plašumi gan pamatīgi – iekšā varētu sasēdināt vai pusi bērnudārza. Kaut arī aizmugurē esošā bagāžas nodalījuma platības ziņā «PT Cruiser» ir bāls konkurents pat vidējās klases universāliem, nu nevaru piekrist tiem izmēģinātājiem, kas smīnot rakstīja – aizmugurējā sēdeklī sēdošie pasažieri var droši ar muguru atspiesties pret bagāžnieka durvju logu.
Kas īsti šo auto dzen uz priekšu? Ja jau «amerikānis», tad dzinējam jābūt lielam! Kā par brīnumu – nebūt ne! Jo, neskatoties uz «Chrysler PT Cruiser» ievērojamo pašmasu (vairāk nekā pusotra tonna!), Eiropas tirgum domātajiem auto zem vāka ir iemontēts tikai divu litru benzīna dzinējs vai 2,2 litru «Mercedes» dīzelis. Tajā pašā laikā amerikāņi savai lietošanai atstājuši «PT Cruiser» ar joprojām gaužām pieticīgo 2,4 litru bruņojumu, un arī tad vēl bez īpašas kautrības atzīstot – jaudas ir par maz…. Līdz ar to diezgan loģiski, ka gan plānos, gan ražošanā trūkst pilnpiedziņas versijas, velkošo funkciju atstājot priekšējo riteņu ziņā.
