Latvijas valdība patlaban darbojas pretēji ES ekonomikas atjaunošanas plānam, kas tika pieņemts pagājušā gada beigās, uzskata ekonomiste Raita Karnīte.
«ES ekonomikas atjaunošanas plāns paredz samazināt nodokļus, nevis paaugstināt. Tas paredz palielināt sociālās garantijas, lai veicinātu patēriņu. Latvijā jau gada sākumā tika paaugstināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) līdz 21 procentam, un pieredze rāda, ka nodokli neiekasē atbilstoši plānam. Ja to neiekasētu salīdzinājumā ar iepriekšējiem līmeņiem, ekonomikas lejupslīdes apstākļos tas būtu saprotams, bet, ja tas netiek iekasēts atbilstoši plānam, tas rāda, ka valdības iecere palielināt valsts budžeta ieņēmumus nav īstenojusies. Paaugstinot PVN likmi līdz 23 procentiem, manuprāt, neiekasēšanas efekts būs vēl lielāks,» tā aģentūrai LETA pauž ekonomiste R.Karnīte.Runājot par priekšlikumiem ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli no 300 latiem, ekonomiste ir pārsteigta par to, ka robeža likmes paaugstināšanai ir tikai 300 latu. «Latvijā vidējā darba alga ir aptuveni 500 latu, un skaidri zināms, ka līmenis ir pat augstāks. Šis paziņojums nozīmē, ka progresīvais ienākuma nodoklis tiek piemērots algām, kas ir zem vidējā līmeņa. Tatad pat zemo algu sektorā tiek būtiski palielināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis plus vēl samazināts neapliekamais minimums, kas nozīmē ļoti smagu patēriņa kritumu, kas savukārtnozīmē, ka attīstības iespējas tautsaimniecībā neparedzēti un strauji pasliktināsies,» analizē ekonomiste.Viņa saskata divas iespējas. Pirmkārt, nespert šos soļus, bet ļaut uzņēmējiem izdzīvot, jo tas būs tikai par labu valstij. Otrkārt, valdībai enerģiskāk jāpārliecina starptautiskās organizācijas, kuras pieprasa mūsu memoranda nosacījumu izpildi. Šie memoranda grozījumi bijuši nepārdomāti un nav izpildāmi.
