No 1. septembra sākas briežu un aļņu buļļu medības uz gaidi, bet no 15. augusta jau atļauts šaut briežu govis un jaunos dzīvniekus līdz gada vecumam. Šajā medību sezonā Latvijā aprēķinātais pieļaujamais nomedījamo briežu skaits sasniedz 6566 dzīvniekus, tikai trešdaļa no tiem jeb 2144 ir staltbriežu buļļi, pārējie – govis un šā gada teļi.Pavisam Valsts meža dienesta (VMD) apkopotie dati uzrāda 37 530 dzīvnieku lielu staltbriežu populāciju, apstiprina VMD Medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš. Taisa «papīra zvērus»Mežzinātņu doktors Vitauts Gaross pauž uzskatu, ka šie dati ir krietni pārspīlēti un dabā briežu skaits varētu būt pat trīs reizes mazāks. Savu spriedumu zinātnieks pamato ar to, ka pagājušā gada lielajās medību trofeju izstādēs bijis pārāk maz staltbriežu ragu, kas novērtētas ar zelta godalgām. «80. gados starptautiskā trofeju izstādē Latvijas mednieki ieguva vairāk nekā 30 zelta medaļas, bet pērn izstādē Ziemeļkurzemē bija tikai četri «zelta vērti» staltbriežu ragu pāri,» viņš atgādina. Zinātnieks kopš 1965. gada katru rudeni kopā ar kolēģiem veic staltbriežu pētījumus Kuldīgas rajonā. Pēc tiem viņš varot secināt, ka briežu skaits ir krietni mazāks, nekā parādās papīros. «Kopš mežsargi izskausti no meža, dzīvniekus skaita paši medību kolektīvi, un tie ieinteresēti, lai būtu vairāk «gaļas». Tas nabaga mežzinis, kurš sēž aiz datora un iekrauts papīros, nemaz nezina īsto situāciju mežā,» viņš pārliecināts. «Pēdējo divdesmit gadu laikā medniecība zaudējusi aptuveni 10 – 12 medījamo dzīvnieku sugas,» piebilst zinātnieks.Nebauro, lai nepiesauktu vilkusLai notiktu īsts briežu riests, nepieciešami vismaz desmit staltbrieži uz 1000 hektāriem. Pēc V. Garosa vērojumiem, pirmie briežu bauri vērojami ap 25. augustu, lielāko intensitāti tie sasniedz septembra otrajā pusē un beidzas oktobra beigās. Taču pēdējos gados tas notiekot ļoti neizteiksmīgi. «Ja arī brieži tai iecirknī ir, viņi nebauro, jo labi zina, ka tā sauc kopā arī vilkus,» saka zinātnieks.Viņš pārliecinājies, ka Latvijā nevar kopēt Vācijas un Čehijas medību saimniecību praksi, kur pieļauj nomedīt ap 15 procentu staltbriežu populācijas, šaujot samērā daudz govju un jauno dzīvnieku. «Tur praktiski nav lielo plēsēju vilku un lūšu, arī klimats cits,» viņš norāda. Pēc viņa novērojumiem, Latvijā vilki esot bijuši pat tādos gados un vietās, kam apstiprinājuma oficiālajos uzskaites datos nebija.Līdzsvars ir pārāk trausls«Eiropa muļķa latviešiem liek audzēt vilkus,» sirdās pieredzējušais mežinieks un atzīst, ka vienam otram pētniekam tas esot pat izdevīgi, jo varot saņemt naudiņu un vēl pabraukāt pa dažādām konferencēm ārzemēs. Vislielākais vilku blīvums esot Kurzemē, arī kolēģi no Kalsnavas un Sāvienas vēstot, ka jau šogad gaides medībās neesot redzējuši krietnus stirnu bukus. V.Gaross apstiprina, ka briežu skaits gan pēdējo silto ziemu iespaidā esot labi saglabājies, bet atgādina, ka bargā ziemā var aiziet bojā pat 70 – 75 procenti briežu un stirnu, jo vilki un lūši bieži noplēšot vairāk pārnadžu, nekā paši spēj apēst. To gan nekavējoties darīt kraukļi, vārnas, jenoti un lapsas. «Tāpēc varu apgalvot, ka medību saimniecības pie mums praktiski nav,» secina pētnieks. Pētījumi liecinot, ka vilki un lūši galvenokārt noķer govis un teļus, tādēļ medniekiem cītīgi būtu jāvēro staltbriežu bauru laiks un tikai tad, ja tas bijis dzirdams un redzams, jāspriež par iespēju medīt govis un teļus. Viņa pētījumu objektā, netālu no Ozolnieku kūdras purva, pirms pāris gadiem jau uz pavasara pusi nošauta grūsna vilcene ar 15 embrijiem. «Ja no tiem attīstās un izdzīvo kaut tikai pieci, jau tad vilku skaits iecirknī ievērojami augtu. Bet no briežu govīm vien 70 procentiem ir pēcnācēji, turklāt lielākoties pa vienam. Kā tad varam uzturēt briežu skaitu?» jautā V. Gaross. UzziņaiAr mežzinātņu doktora Vitauta Garosa pētījumiem sīkāk var iepazīties mājas lapā www.silava.lv. Tur publicēts darba «Medību dzīvnieku populāciju struktūras dinamika 2004. – 2008. g.» kopsavilkums.
