Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ēkas tornī atkal pret jaunu ir nomainīts pēdējos vējos un lietavās cietušais Latvijas karogs.
Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ēkas tornī atkal pret jaunu ir nomainīts pēdējos vējos un lietavās cietušais Latvijas karogs.
Jau gandrīz 11 gadu muzeja ēkas tornī plīvo karogs, kurš
1988. gada 18. novembrī tika uzvilkts «uz mūžīgiem laikiem». Tas Latvijā bija trešais karogs, kas parādījās uz kādas sabiedriskas ēkas, un tā pacelšana – emocionāls un patriotisku jūtu pilns notikums. Tagad karoga plīvošana virs muzeja šķiet pašsaprotama, un diezin vai daudzi jelgavnieki iedomājas arī par to, ka karogs ir jāmaina, bet tas prasa līdzekļus.
Kā pastāstīja muzeja direktore Gita Grase, karogs sliktākos laika apstākļos ir jāmaina katru mēnesi. Turklāt ik reizi vajadzīgs nevis viens, bet divi karogi, kas tiek sašūti kopā, un vēl tiek ievērtas stieples, lai tas būtu izturīgāks.
Bijuši arī ziedojumi. Īpašu prieku izraisot karogi, kuri ir no ārzemēm un izgatavoti no neilona, tāpēc ir ļoti izturīgi. G.Grase ir neizpratnē, kāpēc Latvijā tādi netiek ražoti.
Tā kā kultūras jomas budžets netiek līdzi cenām un vajadzībām, arī karoga uzvilkšanas jautājums ir aktualizējies. Visus šos gadus muzejs rūpējies par karogu, un tā uzturēšana kārtībā gadā izmaksājusi ap 200 latu.
– Finansiāli saspringtajos apstākļos tā nemaz nav tik neievērojama summa, – saka G.Grase. – Diemžēl visu šo gadu laikā piedalīties karoga nomaiņā nav izteikusi vēlēšanos neviena politiskā vai sabiedriskā organizācija. Dažkārt, kad karogs atkal lielā vējā ir sapluinīts, cilvēki zvana un uz to norāda, bet neviens nav piedāvājis kādu summu vai palīdzību, lai mūsu neatkarības simbols vienmēr būtu kārtībā.
Muzeja direktore arī atzīst, ka pirmā jūsma par karogu ir noplakusi, un tā atkārtota uzvilkšana ir saimniecisks jautājums.Tomēr karogs nav vajadzīgs vienīgi muzejam, tas ir visas valsts simbols, un G.Grase uzskata, ka Jelgavā nav labākas vietas, kur tas varētu plīvot.
Visus šos gadus karogus tornī nomainījis Aļģimants Burba, un muzeja vadība ir pateicīga, ka viņš bez jebkādas atlīdzības ir to darījis.
