Šogad un šodien aprit pāvesta Jāņa Pāvila II pontifikāta (amata pildīšanas) 20 gadi. Viņš jau ir iegājis vēsturē kā «neparasts» pāvests un laikmetu mijas pāvests.
Šogad un šodien aprit pāvesta Jāņa Pāvila II pontifikāta (amata pildīšanas) 20 gadi. Viņš jau ir iegājis vēsturē kā «neparasts» pāvests un laikmetu mijas pāvests.
1978. gada 14. oktobrī pulksten 16.45, desmit dienas pēc pāvesta Jāņa Pāvila I bērēm, sapulcējās 110 kardināli un 88 asistējošās personas, lai ievēlētu nākamo pāvestu. 16. oktobrī pulksten 18.18 kļuva zināms, ka pāvests ir izvēlēts. Kardināls Perikls Feliči pie Sv. Pētera bazilikas pasludināja, ka līdzšinējais kardināls Karols Vojtila ir ievēlēts par pāvestu ar titulvārdu Jānis Pāvils II.
Vēsturiska sensācija šis notikums bija poļiem, jo K.Vojtila bija audzis ticībā komunisma zemē Polijā. Viņa priestera izaugsme norisinājās opozīcijā valdošajai valsts iekārtai. Bieži tiek minēta iespēja, ka viņam jau sen būtu safabricēta apsūdzība un piespriests nāvessods, ja viņš nebūtu tuvināts Romai: perversa sociālisma valstī viņš prata pārlieku aizraut ļaudis ticībā.
Jānis Pāvils II ir arī poļu nacionālais lepnums pirmoreiz pāvests ir polis, nevis itālis, francūzis vai spānis.
Titulvārdu Karols Vojtila pārņēmis, turpinot Jāņa Pāvila I (pāvests amatā bija tikai vienu mēnesi 1978. gadā) darbus, bet viņu abu vārdi vedoti pēc divu iepriekšējo pāvestu titulvārdiem, jo gan Jānis XXIII (1958-1963), gan Pāvils VI (1963-1978) gājuši līdzi jaunam laikmetam, apjaušot jaunas tūkstošgades tuvošanos un ņemot vērā cilvēces kultūras un zinātnes pārmaiņas. Nekoriģējot Baznīcas tradīciju un neietekmējoties no laicīgās pasaules kaislībām, šie pāvesti tomēr ir atraduši pieeju šim laikmetam. Un Jānis Pāvils II ieies pasaules vēsturē ar to, ka piesardzībā norobežoto Vatikānu atkal tuvinājis vienkāršiem cilvēkiem mūsdienu, 20. gadsimta, cilvēkiem. Jānis Pāvils II turpina modernās sabiedrības «garīgu inventarizāciju».
Tieši Jānis Pāvils II kļuvis par pirmo pāvestu, kurš sniedzis oficiālus komentārus zinātnes atklājumiem, kas atradušies šķietamās strīdus pozīcijās ar ticību. Tostarp pirms diviem gadiem arī komentārus evolūcijas teorijai, to nenoliedzot, bet noskaidrojot precīzus apgalvojumus par patiesībām.
Karols Vojtila dzimis 1920. gada 18. maijā, tātad 2000. gadā pāvestam būs 80 gadu, kristīts 20. jūnijā. Pēc deviņiem gadiem viņš zaudējis māti; 1938. gadā saņēmis konfirmācijas sakramentu un beidzis vidusskolu; 1946. gadā teoloģijas studiju piektajā gadā ordinēts par priesteri; pēc gada kļuvis teoloģijas maģistrs; vēl pēc gada Romā iegūst teoloģijas doktora grādu un filosofijas doktora grādu. 1958. gadā iecelts par Krakovas bīskapu, 1963. gadā par arhibīskapu. 1967. gada 26. jūnijā pāvests Pāvils VI K.Vojtilu ieceļ par Romas katoļu baznīcas kardinālu un pēc 11 gadiem viņu ievēl par pāvestu. Jānis Pāvils II runā astoņās valodās.
Jānis Pāvils II turpina saskaņot Baznīcas vadības darbību un nostāju ar laikmetu, sagatavo Baznīcu 2000. gada sagaidīšanai, un, cerams, veselība ļaus arī viņam pašam to sagaidīt. Viņš jaunā kvalitātē atdzīvinājis Sv.Marijas lūgšanu aktualitāti un svarīgumu un izteikti tiecas veicināt kristiešu denomināciju ekumenisko kustību.
Jānis Pāvils II ir visvairāk ceļojušais pāvests 2000 gadu garajā vēsturē: 20 gados viņš veicis 84 ceļojumus, apmeklējot dažādas valstis un zemes, tostarp daudzas sagaidījušas pāvesta pirmo vizīti. Viņam bija lemts kļūt par komunisma sabrukuma liecinieku un no tā cietušo zemju viesi.
Tūkstošgades sākumā pirmais Latvijas teritorijas iedzīvotājs lībiešu virsaitis Kaupo bija audiencē pie Romas pāvesta. Tūkstošgades nogalē, 1993. gadā, sava amata 15. gadā, Jānis Pāvils II bija pirmais Romas pāvests, kurš ieradās vizītē Latvijā. Kas gan tik nav noticis šajos 1000 gados!
(Rakstā izmantoti Vatikāna Informācijas dienesta preses relīžu materiāli.)
Pāvesta Jāņa Pāvila II dienas kārtļba
Lielākoties katru dienu Romas katoļu baznīcas pāvests pavada pēc šādas kārtības:
pulksten 5.30 meditācija (pārdomas), rīta lūgšanas;
pulksten 7.00 Sv. Mise privātā kapelā;
pulksten 8.00 brokastis kopā ar darbiniekiem un viesiem, dienas plāna apspriešana;
pulksten 11.00 kardinālu, politiķu, diplomātu, svētceļnieku audience;
pulksten 13.45 pusdienas ar darbiniekiem un viesiem, īsa atpūta, lūgšanas un meditācija;
līdz pulksten 18.30 darbs kabinetā (vienatnē);
no pulksten 18.30 audience valdību sekretāriem un šo sekretāru un kongregāciju pārstāvjiem;
pulksten 19.30 vakariņas ar ielūgtu viesu piedalīšanos, darbs vienatnē, privāta lūgšana, lūgšanas brevjers;
no pulksten 23.30 pāvesta naktsmiers.
Katru trešdienu ģenerālā audience ar iknedēļas katehēzi;
katru piektdienu krusta ceļš;
katru svētdienu Kunga Enģelis ar svētceļniekiem;
katra mēneša pirmajā sestdienā lūgšana – rožukronis Vatikāna kapelā, translēts pa Vatikāna Radio.
No oriģinālpublikācijas poļu valodā tulkojusi Jadviga Radziņa
