Ukraiņu karavīru bērni gaida tēvus mājās un pateicas Jelgavas novada ļaudīm par sirsnību.
Sarkanbaltais autobuss, kas pirms desmit dienām no Rietumukrainas Ivanofrankovskas apgabala uz Zaļeniekiem atveda 19 skolēnu, vakar devās 1100 kilometru garajā atceļā uz mājām. Otrdienas vakarā, vēl atrodoties Zaļeniekos, aptaujātie viesi vienprātīgi atzina, ka Jelgavas novada izglītības darbinieku sagatavotā Ziemassvētku brīvdienu programma bijusi ļoti interesanta, bet attieksme pret viņiem gan Staļģenē, Nākotnē, Valgundē un Lielplatonē, gan Jelgavā un Rīgā – ļoti sirsnīga.
Tērpti tautiski izšūtās blūzēs un kreklos, taču jau mazliet gurdeni otrdienas vakarā savās naktsmājās Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas kopmītnēs atgriezās ukraiņu skolēni. «Mums šodien bija pieņemšana Ukrainas vēstniecībā Latvijā, tādēļ arī svētku tērpi,» paskaidroja skolēnu grupas vadītāji pedagogi Ļubova Ivaničuka un Mihailo Mariks. Lai gan dienas garumā viens pasākums sekoja otram, pulksten desmitos vakarā, šķiet, vēl neviens netaisījās iet pie miera. Trīs puikas, sasēduši uz pakāpieniem kāpņu telpā, klusi sarunādamies, pārtina viedtālrunī ierakstīto koncertu. Kādā istabiņā solo ieskanējās ukraiņu tautas dziesma. «Mums daudz iznāk braukāt, un viņi guļ autobusā. Vakarā dabūt gultās nav tik viegli,» smaidot teica pedagogi. Viņi ir gandarīti, ka grupa, kurā bērni ir vecumā no 11 līdz 16 gadiem, izveidojusies draudzīga. «Bērni ir no dažādām Ivanofrankovskas apgabala vietām, taču visus vieno tas, ka viņu tēvi ir iesaukti armijā un aizstāv valsts nedalāmību karadarbības zonā Austrumukrainā. Vienai meitenītei tēvs tur ir kritis, bet viena ir no ģimenes, kas no Luganskas pārcēlusies uz Rietumukrainu. Viņa piedzīvojusi apšaudes pilsētā,» paskaidro L.Ivaničuka.
Ukrainā nešauj petardes
Raksturojot gaisotni Rietumukrainā, M.Mariks stāsta, ka tur dzīve rit mierīgi. «Protams, visi pārdzīvo par tuviniekiem, kuri iesaukti armijā. Savukārt tiem, kuri atgriežas no karadarbības zonas, ir psiholoģiskas problēmas. Nav taču cilvēcīgi uzlūkot citu caur ieroča tēmekli. Ukrainā tagad nešauj petardes un salūtus. Tas cilvēkiem asociējas ar karu,» piebilst L.Ivaničuka. Viņa teic, ka Ukrainas armijā karo arī vairāki brīvprātīgie no Baltijas valstīm. «Ukrainu aizstāvēt ir cēlusies tauta, un to nevar uzvarēt,» ar pārliecību saka M.Mariks. Arī viņu pašu, nedaudz pāri piecdesmit gadu vecu vīru, var iesaukt armijā, jo karaklausības vecums pacelts līdz 60 gadiem.
«Mūs uztrauc korupcija. Tādēļ arī tiecamies uz Eiropas Savienību un domājam, ka tad šī problēma varētu samazināties,» runājot par dzīvi Ukrainā, stāsta L.Ivaničuka. Abi skolotāji sūrojas, ka birokrātisko šķēršļu dēļ pēdējā brīdī no brauciena uz Latviju nācās atteikties četriem bērniem, kuru tēvi atrodas pašās bīstamākajās frontes vietās, kur nav iespējams nokārtot notāra izziņu, ka viņi neiebilst bērnu ceļojumam uz ārzemēm. Dažs pēdējā brīdī atteicies braukt tāpēc, ka pietrūcis ceļa naudas, kas bijusi ap 120 eiro. Iepriekš tika ziņots, ka ciemos ieradīsies 28 bērni.
Vecvecāki tomēr
nepamet Lugansku
Trīspadsmitgadīgais Jaroslavs, kas sarunu ar «Ziņām» sāk ar latvisku sveicienu «labdien», stāsta, ka brīvdienās viņam ar brāli vislabāk paticis 3D kino, arī baseins, amatniecības klases un muzeji.
Zēna tēvs jau pusgadu atrodas karadarbības zonā. Ar viņu sazināties iznāk vienīgi pa telefonu un elektronisko pastu. Jaroslavs piebilst, ka mājās ar mammu palikusi septiņgadīgā māsiņa, kas ceļojumam uz Latviju bijusi par mazu.
Piecpadsmitgadīgā Tatjana ir no bēgļu ģimenes. Meitene stāsta, ka grib kļūt ārste. Jaunajā dzīvesvietā Rietumukrainā ģimenei klājas labi, un atpakaļ braukt tā nedomā. Taču Luganskas apkaimē palikuši vecvecāki, kuriem dzīve vairs neesot tik bīstama, kā tas bija vasarā, kad Tatjana ar vecākiem devās prom. Meitenei Latvijā izdevies atrast draugus, ar kuriem viņa cer sazināties arī turpmāk. Pie interesantākajiem Latvijā pavadīto brīvdienu pasākumiem viņa pieskaita tikšanos ar Jelgavas novada Domes priekšsēdētāju Ziedoni Cauni.
Pasākumam daudz atbalstītāju
Projekta koordinatore Jelgavas novada Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Anita Liekna stāsta, ka iecere uzaicināt ciemos ukraiņu bērnus radusies jau rudenī. Sākumā bijusi doma uzņemt bērnus no Austrumukrainas, taču ar turieni nav izdevies izveidot sakarus. Pretimnākoši sadarbībai bijuši Jelgavas sadraudzības pilsētas Ivanofrankovskas izglītības darbinieki. «Pasākuma organizēšanā mums ļoti palīdzēja Jelgavas ukraiņu kultūras biedrība «Džerelo». Esam pateicīgi par atbalstu arī uzņēmējiem, kas ziedoja gan naudu, gan resursus, lai bērniem nometne izdotos. A.Liekna atturējās minēt, kā sadarbība ar ukraiņu kolēģiem varētu turpināties. Taču arī viņa atzīst, ka iesākums ir labs. «Skolēnu nometnes organizēt jau mēs protam,» pasmaidot piebilda A.Liekna.
Jelgavas sadarbības līgums ar Ivanofrankovsku tika noslēgts 2007. gadā, lai nodibinātu un attīstītu sadarbību kultūras, izglītības, uzņēmējdarbības, komunālās saimniecības, sociālās labklājības jomās un kopīgu ES projektu apguvē. Tradicionālajās Ukrainas kultūras dienās 2012. un 2013. gadā piedalījušies vieskolektīvi no Ivanofrankovskas. Arī jelgavnieki vairākkārt viesojušies sadraudzības pilsētā. ◆
