Citugad šajos augusta beigu datumos intensīvā sauļošanās un peldsezona jau beigusies, un vairumam skolas bērnu un ne tikai viņu kļūst neizsakāmi žēl jau praktiski aizgājušās vasaras, lai gan varbūt tik izcila tā nebūt nav bijusi un septembris ar savu dažam vecumam pienākošos atkalsatikšanās prieku bieži mēdz būt daudz aizraujošāks.
Šoreiz augusts tāds neparasti karsts trāpījies, laikam saule cenšas atdot saviem Zemes bērniem jūnijā un jūlijā sataupīto. Kas to zina, varbūt taupīja aiz piesardzības, tagad tik nestabili laiki. Kā sāli, cukuru vai miltus kādreiz – nebaltām dienām.
Arī valsts karogu karināšana, kas nu vairs neesot obligāta, bet tikai ieteicama (un pat ļoti ieteicama), augusta beigās sasniedz gandrīz vai savu apogeju. Nebūt nepiederu smīkņātājiem un nekad neesmu domājis, ka mums ir par daudz svētku un atceres dienu. Bet karstumā nudien nedaudz sajuka 21. augusts, kas ir konstitucionālā likuma «Par Latvijas Republikas valstisko statusu» pieņemšanas diena, tātad svētki, ar 23. augustu, kas ir Staļinisma un nacisma upuru atceres diena, tātad – piemiņas diena.
Par otro no šiem datumiem gan brīžiem domāju – ja jau šajā dienā pirms 26 gadiem spējām vienoties Baltijas ceļā, tad kas gan tās par sērām, drīzāk jau svētki. Bet Baltijas ceļš jau bija svētki caur asarām, caur Molotova-Ribentropa paktu.
Dažreiz der kāds skats no malas, lai atgrieztu īstenībā un atgādinātu par upuriem. Abiem – gan staļinisma, gan nacisma. Staļinu gānīt kļuvis par pašsaprotamu lietu, tādēļ pat nedaudz izbrīnīja Bostonas jelgavnieka mākslinieka Māra Platā sarunā izteiktais: «Un tad ienāca naciķi.» Mākslinieku M.Plato par komunistu nekādi nenosauksi, tādēļ nacistu kā varmāku pieminēšana nāca pilnīgi negaidīti, pie mums tā parastā sarunā nav pierasts. Un sekoja stāsts par Jelgavas sinagogas dedzināšanu, kuru savām acīm vērojis toreiz vēl pat piecu gadu vecumu lāga nesasniegušais ebreju lūgšanu namam kaimiņos dzīvojošais puišelis.
Šo notikumu M.Platais nav aizmirsis nu jau 74 gadus. Bet mēs itin bieži aizmirstam 21. augustu pirms nieka 24 gadiem. Katrā ziņā biežāk nekā tā paša gada janvāri, kad vai visi piedalījās izšķirošā barikāžu baļķa stutēšanā. Pret pučistiem barikādes diez vai būtu līdzējušas. Toties līdzēja veselais saprāts. Un ne tikai latviskais vien. ◆
