Ierados «Lattelekom» spožajā ēkā samaksāt telefona rēķinu. Kad to biju izdarījusi, radās vajadzība pēc tualetes.
Ierados «Lattelekom» spožajā ēkā samaksāt telefona rēķinu. Kad to biju izdarījusi, radās vajadzība pēc tualetes. Lai arī iepretim kases lodziņiem atrodas «glauna» tualetes telpa ar divām kabīnēm, kāda iestādes darbiniece niknā, pavēlošā tonī man ieteica to meklēt uz ielas. Tuvākajā apkārtnē sabiedriskās tualetes nav. Tās visas ir likvidētas. (Jelgavā vispār šīs iestādes ar uguni jāmeklē, to it īpaši pamana pilsētas tālāki un tuvāki viesi).
Mēs, iedzīvotāji, kas bieži vien stāvam rindās pie kases, ar saviem regulārajiem maksājumiem uzturam monstru, bet, vajadzības spiesti, nedrīkstam izmantot šīs iestādes žilbinošās tualetes.
Ņemot vērā «Lattelekom» «laipnās» darbinieces norādījumu, iesaku uzcelt apmeklētāju vajadzībām sabiedrisko tualeti ārā uz ielas, kur šī darbiniece (amatu apvienošanas kārtībā) varētu iekasēt vēl 10 santīmu no apmeklētāja. Bizness plauks un zels.
Un vēl – nu jau tradicionālas kļuvušas garās rindas pie Pareksa bankas lodziņiem mēneša otrajā pusē, kad jānomaksā telefona rēķini. Nu nekas, var jau arī pastāvēt, ja reiz tā ir pilsētā vienīgā vieta, kur par šiem rēķiniem neprasa komisijas naudu. Taču ēkas saimnieki nav padomājuši, ka tik daudz cilvēkiem nelielajā kases telpā vajag arī elpot. Tā ir pilnīgi bez jebkādas ventilācijas.
1. grupas invalīde
