Linda, 10 gadu: – Es reiz nejauši palīdu zem tilta un sapinos zālēs. Gandrīz noslīku! Par laimi, mamma izglāba.
Linda, 10 gadu:
– Es reiz nejauši palīdu zem tilta un sapinos zālēs. Gandrīz noslīku! Par laimi, mamma izglāba.
Didzis, 9 gadi:
– Mamma mani parāva zem ūdens!!! Man toreiz bija trīs gadiņi, un mamma nobijās daudz vairāk nekā es. Arī tagad man no ūdens bail nav.
Agnese, 8 gadi:
– Peldoties redzēju vēzi.
Eva, 9 gadi:
– Ūdensmotociklam bija piesiets peldpūslis, un es uz tā sēdēju, vizinājos. Tad notika nelaime: nokritu no peldpūšļa un sasitu vēderu. Par laimi, mugurā man bija peldveste.
Madara, 9 gadi:
– Kad biju maziņa, iekritu ūdenī un aizpeldēju līdz ezera otram krastam. Bet galvenais – es vēl nemaz nemācēju peldēt!
Skolotāja Aija:
– Baseina dziļajā galā gandrīz «nogāju pa burbuli». Tas notika, kad mācījos trešajā klasē: visa klase gājām uz baseinu peldēt. Jutos par sevi pārliecināta, droša un baseina dziļajā galā uzsēdos uz kameras, bet tā bija slapja, un es noslīdēju ūdenī. No tās reizes es uz baseinu vairs neeju.
Skolotājs Uģis:
– Nevaru atcerēties, ka peldoties ar mani būtu noticis kaut kas interesants, bet es vēlētos piedalīties kādā īpašā darbā, ko dara ūdenī: Engures ezerā labprāt gredzenotu putnu mazuļus. Lai pie viņu ligzdām piekļūtu, reizēm jāmetas arī peldus.
Skolotāja Daiga:
– O, par peldēšanos es varu pastāstīt daudz! Mans lielākais sasniegums šovasar bija tāds. Aizpagājušajā vasarā es nemācēju peldēt «bez knaģa» degunā. Trenējos, trenējos un – šovasar peldu ar neaizspiestu degunu! Vēl šovasar iemācījos nirt. Iesaku katram – mācoties peldēt, neaizspiediet degunu!
