Kārļa Ulmaņa 120. atceres dienas sakarā daudz runā un raksta par prezidenta dzimtajām mājām, taču vairs nepiemin tos, kas «Pikšas» atjaunoja.
Kārļa Ulmaņa 120. atceres dienas sakarā daudz runā un raksta par prezidenta dzimtajām mājām, taču vairs nepiemin tos, kas «Pikšas» atjaunoja. 1991. gadā dzīvojamajai mājai tika uzlikts jumts, un līdz nākamā gada rudenim tika pabeigti iekšējie labiekārtošanas darbi, kā arī uzbūvēta klētiņa.
Lauksaimniecības universitātes mācību saimniecības «Vecauce» vīri Ludviga Tetera vadībā izgatavoja dzīvojamās mājas logus un durvis un paši tos arī ielika. Viņi nomainīja arī griestu dēļus. Daudz darba padarīja Auru pagasta celtniecības brigāde, ko vadīja Gunārs Austriņš. Savukārt Bērzes, Šķibes, Augstkalnes un Dobeles skolēni saposa apkārtni. Materiāli «Pikšu» atjaunošanu stimulēja spēcīgākās apkārtnes saimniecības – «Zelta druva», «Šķibe» un citas. Lielu ieguldījumu devis tagadējais «Pikšu» memoriālā muzeja vadītājs Gunārs Ulmanis. Prazdams amatniecības darbus, viņš taisīja arī mēbeles. Jāatzīmē, ka Dobeles lauksaimniecības biedrība Kārļa Ulmaņa dzimto māju atjaunošanai atvēra ziedojumu kontu bankā un tajā savu artavu varēja ieguldīt jebkurš.
