Igaunijas bekona cūku šķirne. Šī šķirne veidota Igaunijā no 1926. līdz 1961. gadam, krustojot vietējās Eiropas garausu cūkas ar Lielās baltās, Somijas Landrases, Dānijas Landrases ar Vācijas garausu šķirnes kuiļiem.
Igaunijas bekona cūku šķirne. Šī šķirne veidota Igaunijā no 1926. līdz 1961. gadam, krustojot vietējās Eiropas garausu cūkas ar Lielās baltās, Somijas Landrases, Dānijas Landrases ar Vācijas garausu šķirnes kuiļiem.
Igaunijas bekona šķirnes cūkām ir garš ķermenis, taisna, plata mugura, vidēja lieluma galva ar taisnu profilu, lielas, garas, uz priekšu noliekušās ausis, īsas, spēcīgas kājas, labi aizpildīts šķiņķis. Igaunijas bekona šķirnes cūkas ir ātraudzīgas, stresa izturīgas, ar labām gaļas īpašībām, augstu auglību, caurmērā 11,5 sivēni metienā. Krustojumos izmanto gan tēva, gan mātes šķirni.
Djurokas cūku šķirne. Šī šķirne ir izveidota Amerikā ap
1883. gadu no emigrantu ievestajām cūkām. Cūkas ir sarkani brūnā krāsā, lielas, ar garu arkveida muguru un augstām kājām, izturīgas pret stresu, labi aklimatizējas, ar labām gaļas īpašībām, liesās gaļas iznākums – ap 70 procentu, šķiņķa svars – ap 13 kilogramu, laba auglība, metienā ir vidēji 9,9 sivēni.
Izmanto kā tēva šķirni trīs un četru šķirņu krustojumos, lai uzlabotu gaļas kvalitāti un nobarošanas īpašības.
Hempšīras cūku šķirne. Šī šķirne ir izveidota Amerikā. Cūkas ir melnā krāsā ar baltu jostu aiz lāpstiņām un baltām priekškājām. Tās ir ātraudzīgas, labi izmanto barību, liesās gaļas daudzums kautķermenī – ap 60 procentu, laba auglība – vidēji 10 sivēnu metienā. Šīs šķirnes dzīvniekus izmanto kā tēva šķirni vairākšķirņu krustojumos.
Cūkkopības divas metodes. Cūkgaļas ražotāju mērķis ir skaidrs: iegūt pēc iespējas vairāk labas kvalitātes sivēnu un īsā laikā tos nobarot. Atbilstoši šīm prasībām tiek veidotas un izkoptas cūku šķirnes.
Cūkkopībā tiek izmantotas divas metodes – tīraudzēšana un krustošana.
Tīraudzēšana ir vienas šķirnes dzīvnieku pārošana. To izmanto, lai saglabātu un uzlabotu attiecīgās šķirnes dzīvnieku vērtīgās īpašības. Savukārt cūku šķirņu krustošanu izmanto, lai uzlabotu cūku nobarošanos un gaļas kvalitāti. Piemēram, divšķirņu krustojuma cūkas nobarošanai iegūst, krustojot Latvijas balto ar Igaunijas bekona šķirnes kuili. Savukārt trīsšķirņu krustojuma sivēnus iegūst no Latvijas baltās un Igauņu bekona krustojuma, sivēnmātes krustojot ar, piemēram, Hempšīras šķirnes kuiļiem, tā izveidojot pēcnācējus ar labām gaļas īpašībām.
Četršķirņu krustojuma cūkas iegūst, krustojot divus divšķirņu hibrīdus.
Jāatceras, ka divu šķirņu krustojuma hibrīdus var atstāt arī vaislai, bet trīs un vairāku šķirņu krustojuma cūkas der tikai nobarošanai.
