Tēvu zemes mīlestība ir augstākā mīlestība virs zemes.(K.Ulmanis.)Pārsteidzoši klusi un nemanāmi aizvadīta visu laiku izcilākā Latvijas valstsvīra Kārļa Ulmaņa 135. dzimšanas diena 4. septembrī. Patīkami, ka vismaz «Latvijas Avīze» publicēja rakstu, kurā pamatīgāk nekā citviet izklāstīti viņa nopelni Latvijas labā. Jau no pašiem pirmsākumiem Latvijas neatkarības gados, 1918. gada 18. novembra, K.Ulmanis astoņas reizes bija Ministru prezidents līdz 1936. gada 10. aprīlim. Sešas reizes bija zemkopības, kara un ārlietu ministrs, līdz pats sevi iecēla par Valsts prezidentu. Viņa vadībā Latvija izveidojās par priekšzīmīgu valsti Eiropas tautsaimniecībā, jo sevišķi lauksaimniecībā, kultūrā un sportā. Lai arī kā padomju varas apstākļos Latvijai kaitīgi ļautiņi pūlējās nomelnot un pazemot Latvijas izcilāko cilvēku, K.Ulmaņa vārds īsteno latviešu sirdīs saglabājies spilgts un neaizmirstams. Katram saprātīgam cilvēkam ir iespēja salīdzināt pirmos Latvijas neatkarības 20 gados paveikto ar pēdējiem 20 gadiem mūsdienu neatkarības apstākļos, kad Latvija ir nonākusi atpalikušāko Eiropas valstu skaitā. Ģimene – visa tautaJau pirmajos valdīšanas gados, būdams lauksaimniecības ministrs, K.Ulmanis pasludināja Latviju kā agrāru valsti, kur pirmkārt attīstīs lauksaimniecības nozares, lai cilvēkiem nodrošinātu pašu galveno – darbu un pārtiku. Latvija eksportēja uz Eiropas valstīm sviestu, cukuru, bekonu, linus un citu produkciju, bet mūslaikos latvju zemi sāk apsaimniekot dāņi, ceļ cūku fermas, lai savu produkciju sūtītu uz Krieviju, kas, izrādās, viņiem ir tuvāk nekā mums. K.Ulmaņa dzīves mērķis bija laimīga un pārtikusi latviešu tauta, ko viņš cerēja sasniegt ar zemnieku darba tikumu, saimniekotprasmi, mīlestību pret savu dzimto zemi, tēva māju un valsti. K.Ulmanis nebija precējies. Viņa ģimene bija visa Latvijas tauta!Mūsdienās K.Ulmanim pārmet, ka viņš Latvijā 1934. gada 15. maijā izdarīja valstī apvērsumu, padzina 4. Saeimu, tā likvidējot demokrātisko iekārtu un parlamentāro varu, bet dziļāk neesam ieskatījušies – kādēļ tā notika? Pirmkārt, tas bija karaļu un vadonības laikmets, kad Eiropā brieda Otrais pasaules karš. Visapkārt Latvijai jau valdīja diktatoriski režīmi. Polijā 1926. gadā maršals Jozefs Pilsudskis izdarīja apvērsumu un pārņēma varu valstī. Tajā pašā gadā Lietuvā līdzīgi izrīkojās Antans Smetona. Igaunijā to paveica Konstantīns Petss 1934. gada martā, nemaz nerunājot par PSRS, kur valdīja nežēlīgs un cietsirdīgs komunistiskais režīms Josifa Staļina vadībā. Tātad K.Ulmanis no šā reģiona valstīm bija pēdējais, kas likvidēja demokrātisko iekārtu.Saeima – ierāvēju kompānijaOtrkārt – kas notika Latvijā? Parlamentārā republikā pirmo Saeimu ievēlēja 1923. gada oktobrī. Kandidēja 88 saraksti. Saeimā iekļuva 17 partijas. 2. Saeimā 1925. gadā jau bija 141 liste (!), no kurām Saeimā iekļuva 20, 3. Saeimā no 120 listēm ievēlēja 28, bet 4. Saeimā 1931. gadā no 103 sarakstiem sekmīgi bija 24. Tauta bija sadrumstalota sīkpartijās un sašķēlusies. Saeimā iekļuva pelēkas viduvējības, bet ārpusē palika tautā populārais rakstnieks Kārlis Skalbe. Daži apskatnieki Saeimu dēvēja par spekulantu un ierāvēju kompāniju, kam valsts intereses rūpēja vismazāk, pietrūka valstiskās politikas izpratnes. No dažām partijām Saeimā iekļuva tikai viens kandidāts. Veidojot valdību, tomēr vieninieku balsis bija ļoti izšķirošas. Tās bija jānopērk. Deputātu morāle bija nošļukusi līdz pazemojumam. Maksa par balsi bija maksājama skaidrā naudā. Piemēram, deputāts Vinters prasīja 60 tūkstošus latu (!). Daži pat sprieda, ka tas esot lēti pārdevies. Vairāki deputāti bija ar mieru balsošanas laikā par pieciem latiem aiziet… izčurāties, bet, ja pēc pāris stundām tā vēl nebija galā, nācies maksāt otru piecinieku. Lūdzu, palasiet trimdā izdoto Ādolfa Šildes grāmatu «Pirmā republika» un tad spriediet par Ulmaņa rīcību! Ulmanis domāja valstiskās kategorijās.Uzstājoties bērnu, skautu, mazpulku, aizsargu, strādnieku, zemnieku, sporta vai Vienības svētkos 15. maijā, bet jo sevišķi Dziesmu un Pļaujas svētkos, prezidents K.Ulmanis ar kvēlām, patriotiskām runām aicināja tautu uz cēliem mērķiem un darbu valsts labā.«Kad drosme ir un skaidrs prāts, kam tauta tuvāk par draugu stāv, tas nāk man līdzi, lai mūžu mūžos zeltu un plauktu Latvija!» Prezidentam uzgavilēja tauta, kas bija gatava sekot viņa aicinājumiem par skaistu, ziedošu, turīgu un brīvu Latviju mūžu mūžos.Ikvienam derētu iepazīties ar J.Cīruļa 1938. gadā izdoto grāmatu «Degsme» un Līgoņa patriotisko atziņu grāmatu «Sirdis liesmās», kurās apkopotas K.Ulmaņa atziņas, norādījumi, aicinājumi un vēlējumi. Šīm grāmatām vajadzētu kļūt par «bībeli» un obligāto literatūru nacionālpatriotiskajā audzināšanā ikvienā skolā un bibliotēkā, tad nebūtu mūsdienu presē jāžēlojas, ka mūsu jaunatnē trūkst patriotisma.Tēvu valodaPirms Otrā pasaules kara Latvijas skolās latviešu valodas mācību grāmatas bija cauraustas ar nacionālo ideju. Paņemot rokā 4. klases latviešu valodas mācību grāmatu «Tēvu valoda», ikvienu skolēnu aizķēra doma – tēvu valoda! Līdz tam parasti runāja, ka latviešu valoda ir mātes valoda. Jau ar pirmo lapaspusi, kur publicēts Annas Brigaderes dzejolis «Trīs vārdi» («Dievs, svētī Latviju!»), līdz pēdējā lapaspusē publicētajam Leonīda Breikša dzejolim «Himna» («Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai») viss grāmatas saturs dziļi pārdomāts un audzinošs latviskā garā. Šo himnu dziedāja pulksten 22 vakarjundā katru vakaru skolu internātos, skautu un mazpulcēnu nometnēs.Atzīmējot Lietuvas un Igaunijas valstu dibināšanas gadadienas 16. un 24. martā, skolās tika ierīkoti stendi ar valsts prezidentu A.Smetonas un K.Petsa ģīmetnēm, nacionālo karogu vimpelīšiem, ziediem un svecītēm. Svinīgos aktos dziedājām brālīgo republiku valsts himnas, tā apliecinot Baltijas tautu kopību. Tā tika ieaudzināta cieņa pret mums draudzīgām kaimiņvalstīm, kuru likteņi gadu simteņiem krustu šķērsām kopā vijušies. Šo svecīšu atspulgs mūsu dvēselēs joprojām mirgo, satiekoties draudzības sacensībās un kultūras sarīkojumos.Kas traucē mūsdienu skolās veikt šādus patriotiskus rituālus un kopt senas tradīcijas?K.Ulmanis savā vārdadienā, 28. janvārī, sākot ar 1935. gadu, ieviesa jauku tradīciju – Draudzīgo aicinājumu, dāvinot skolām vērtīgas grāmatas ar speciālu ielīmi un citas veltes, tā tuvinot skolas ar sabiedrību, rīkojot svinīgus dāvināšanas mirkļus un sagādājot jaukas atmiņas.Spaidu darbi ValmierāNo 1936. gada K.Ulmanis Latvijā iedibināja riteņbraukšanā Vienības braucienu. No visiem Latvijas novadiem divas dienas pa baltajiem ceļiem uz Rīgu joņoja velosipēdisti, lai finišētu Uzvaras laukumā Rīgā. 4. Vienības braucienā 1939. gada rudenī piedalījās 5300 riteņbraucēju un tos sagaidīja 30 tūkstoši skatītāju un prezidents ar savu svītu un vērtīgām balvām dažādās vecuma grupās un klasēs.1937. gada 15. maijā, kad Latvijā tika svinēti Vienības svētki, K.Ulmanis iedibināja Latvijas Republikas augstāko apbalvojumu – Tēvzemes balvu, kuru katru gadu šajā dienā piešķīra izcilākajiem valsts pārstāvjiem par nopelniem Latvijas labā. Katru gadu 8000 latu balvu saņēma ne vairāk kā sešas personas. Līdz 1940. gadam balvu piešķīra 23 Latvijas laureātiem.K.Ulmanis labprāt dāvināja vērtīgas balvas nozīmīgu sacensību uzvarētājiem, piemēram, Latvijas kausa izcīņas uzvarētājiem futbolā, aizsargu sacensībās un citās cīņās. Dāvināja pats un lūdza to darīt arī citiem valstsvīriem.Sava režīma pretiniekus K.Ulmanis nenogalināja, kā tas pieņemts citos režīmos, bet aizsūtīja spaidu darbos Valmieras cietumā, kur lika strādāt kūdras purvā un kulstīt linus. Tautā paklīda peršiņa: «Kas ir kulstījis Valmierā linus, Tas to aizmirst nespēs nekad!» Uz spaidu darbiem nosūtīja arī temperamentīgākos laulības pārkāpējus.Mūsu tautas vecajā paaudzē saglabājušās spilgtas atmiņas un leģendas par ulmaņlaikiem. Tās ir paliekošas vērtības paaudžu paaudzēs.Personības kultsJāatzīst, ka laika gaitā tautā izveidojās personības kults. K.Ulmani sāka dēvēt par Vadoni, notika pārspīlētas sagaidīšanas ceremonijas, visur, kur viņš ieradās, bērni kaisīja ziedus pie viņa kājām. Viņš saņēma daudzus tautiska rakstura apbalvojumus un krāšņas veltes. Apvērsuma diena, 15. maijs, tika pasludināta par valsts Vienotības svētku dienu, un katru gadu to vērienīgi atzīmēja. Tika sacerēta dziesma «Sveiks, saulainais maijs, tu tautisko ilgu piepildītājs!». Skolu izlaidumos un valsts svētku svinīgos aktus noslēdza ar dziesmu «Nevis slinkojot un pūstot». Tauta to dziedāja ar lielu pacilātību, to sāka dēvēt par zemnieku himnu. Par ļaunu nenāktu to atjaunot mūsdienās!K.Ulmaņa valdīšanas laikā Latvija piedzīvoja nepieredzētu uzplaukumu. Ar skautu, mazpulku, Daugavas Vanagu, studentu korporāciju un aizsargu organizāciju palīdzību tautā iepotēja nacionālo ideoloģiju. Sākot ar padomju okupāciju 1940. gadā, Latvijai sāka piedēvēt fašisma ideoloģiju, kas Latvijā nekad nav bijusi, atskaitot vācu okupācijas gadus Otrā pasaules kara laikā. Kāda ideoloģija mūsdienās tiek ieaudzināta jaunatnē? Līdz 1940. gadam mazpulku 1085 pulciņos bija ap 44 tūkstošiem bērnu un jauniešu, bet mūsdienās mazpulkos iestājušies ap 2000, tautā to pat grūti pamanīt. Toties aizvien aktīvāk darbojas mūsu valstij naidīgi spēki, nemitīgi skandinot, ka viss, kas neatbilst austrumu politikai, ir fašisms, bet mūsu varasvīri un sievas vienaldzīgi to pieļauj. 1940. gadā sarkanarmija Latvijā iebruka arī no Lietuvas puses. Tā bija smalki pārdomāta operācija, lai neļautu daudziem nacionāli noskaņotiem cilvēkiem aizbēgt uz rietumiem. K.Ulmanim bija sagatavota lidmašīna aizbēgšanai no Latvijas, bet viņš atteicās no tās. Viņš palika kopā ar savu tautu, kurai bija ziedojis visu mūžu. Viņš palika uzticīgs savai tautai, lai neviens nevarētu pārmest, ka atstājis to tik grūtā brīdī.K.Ulmanim arī pārmet, ka viņš parakstījis okupācijas varasvīru dokumentus par savas dibinātās aizsargu organizācijas likvidāciju un citus naidīgus dokumentus, ko viņam lika priekšā. Savā zemnieciskajā naivumā un labestībā viņš nesaprata, ar kādu naidpilnu, labi izstrādātu mehānismu un viltību viņam nācies sastapties. No malas raugoties, visi ir gudri, bet ko tie prātvēderi būtu darījuši, ja paši būtu nonākuši naidnieku aplenkumā, kad pie deniņiem ir pielikta pistole? K.Ulmanis nepiekrita dažu ģenerāļu vēlmei izrādīt pretestību 1940. gadā, jo apzinājās milzīgo pārspēku un zvēriskumu, ar kādu padomju vara izrīkojās okupētajās zemēs. Būtu izpostītas mūsu skaistās pilsētas, milzu dzīvā spēka un materiālās vērtības. Latvijas Monētu nams izdevis apzeltītu piemiņas medaļu bijušajam Latvijas Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim. Medaļa būs daļa no kolekcijas «Latvijas ievērojamākie cilvēki», kura iekļaus 24 piemiņas medaļas ar prezidentu, dzejnieku, mākslinieku, komponistu un citu nozaru pārstāvju portretiem. To autore ir viena no vadošajām monētu un medaļu māksliniecēm Ligita Franckēviča. Medaļas aversā redzams K.Ulmaņa portrets, bet reversā ir mūsdienu Latvijas teritorijas karte, rotāta ar valsts karoga krāsām. Medaļas svars ir 24 grami, tā izgatavota no vara, pārklāta ar 24 karātu augstākās proves zeltu. Kolekcijas «Latvijas ievērojamākie cilvēki» medaļas tiks veltītas un uz tām tiks attēloti K.Ulmanis, Zigfrīds Anna Meierovics, Rainis, Garlībs Helvigs Merķelis, Jēkabs Ketlers, Jānis Daliņš, Jāzeps Vītols, Vilhelms Purvītis, Jānis Cimze, Ernsts Johans Bīrons, Kārlis Zāle, Aspazija, Georgs Mancelis, Jānis Čakste, Ķikuļu Jēkabs, Andrejs Jurjāns, Jānis F. Baumanis, Krišjānis Valdemārs, bīskaps Meinards, Janis Rozentāls, Johans Kristofs Broce, Kristofs Hāberlands, Krišjānis Barons un Inese Jaunzeme. Medaļu kolekcija «Latvijas ievērojamākie cilvēki» tiks izdota ierobežotā tirāžā – 5000 eksemplāru.
