Labklājības un pārticības pamats ir nauda, tās ieņēmumi valsts budžetā.
Labklājības un pārticības pamats ir nauda, tās ieņēmumi valsts budžetā.
Laikā, kad Latvijas politizētajā ekonomikā notiek milžu mīņāšanās ap akciju sabiedrību «Ventspils nafta», lai pārtrauktu naftas cauruļvada blokādi, ko piekopj Krievija, valsts budžetā draud rasties apmēram 200 miljonu latu robs. Kad kukuļņemšanā un pretlikumīgā rīcībā nedēļas laikā apsūdzēti trīs robežsardzes darbinieki (pērn visa gada laikā bijuši seši), robežsardzes priekšnieks to nevērtē kā brēcošu faktu, bet gan kā kaut ko saprotamu «vidēji pieļaujamā» robežās… Tajā pašā laikā Latvijas valdības namā tiek arī reāli gādāts par lielākiem ieņēmumiem valsts kasē. Ir radīta juridiskā bāze tam, lai mēs jau vistuvākajā laikā varētu pievienoties pasaules bagātajām naftas ieguvējām valstīm. (Varbūt ar šo melno zeltu pietiks, lai katrs Latvijas bezdarbnieks varētu aizbraukt peļņā uz Īriju? Mēs vēl piedzīvosim ne vienu vien ķīviņu un kauju par šiem skopajiem naftas laukiem.)
Lai necila, tomēr dažiem ļoti cerīga var likties informācija par to, ka valsts kases pārraudzei un galvenajai nodokļu politikas noteicējai Finanšu ministrijai var rasties «konsultanti».
Valdības komitejā apspriežot vairāku ministriju jaunos nolikumus, tomēr par kārtējiem sprunguļiem spieķos izrādījās ministriju atbildības savstarpējā mijiedarbība.
Ministru prezidentu Eināru Repši un arī dažu ministriju pārstāvjus neapmierina Valsts kancelejas ierosinātais formulējums visos ministriju nolikumos, kas paredzēja deleģēt ministrijām gatavot priekšlikumus un piedalīties attiecīgās nozares politikas īstenošanā. Valsts kanceleja gan skaidro, ka ministrijas sagatavo projektus, kurus apstiprina Ministru kabinets. Līdz ar to valdība arī ir uzskatāma par nozaru politikas izstrādātāju. Šādu formulējumu paredz Valsts iekārtas likums.
Savukārt E.Repše uzskata, ka būtu skaidri jānosaka katras ministrijas atbildība, definējot, kādos jautājumos nepieciešama vairāku ministriju sadarbība.
Konceptuāli izskanējusi doma, ka šāda sadarbība varētu veidoties arī nodokļu politikas izstrādē.
Ja par to valdība konceptuāli vienotos, to varētu paredzēt Finanšu ministrijas nolikumā. Valsts galvenais kases uzraugs Valdis Dombrovskis kopumā atbalsta nodokļu politikas demonopolizāciju, viņam «nekas neesot pretī», ka, plānojot izmaiņas nodokļu likmēs vai to administrēšanas metodēs, tiktu piesaistīta attiecīga ministrija, kas atbild par nozari, kuru paredzamās izmaiņas skar. Tajā pašā laikā Dombrovskis nevēlas, lai līdz šim pastāvošā nodokļu politikas veidošanas kārtība tiktu «obligāti» mainīta. Tas ir, fiskālo lietu speciālists uzskata, ka nodokļi tomēr ir Finanšu ministrijas prerogatīva, turklāt patlaban jebkuras viņa vadītās ministrijas iniciatīvas tiekot saskaņotas ar citām ministrijām, pirms par to lemj valdība. Tādēļ būšot sarežģīti, laikietilpīgi un dārgi ar katru ministriju vai ministrijām veidot darba grupas par ikvienu plānoto izmaiņu. Jo ir daudz jomu, kuras skar vai var skart dažādi nodokļi.
Savukārt Ministru prezidents uzskata, ka nodokļu politikas mērķis ir ne tikai nodrošināt ieņēmumus valsts budžetā, bet arī stimulēt noteiktu nozaru attīstību. Arī ekonomikas ministrs Juris Lujāns aicinājis apsvērt citu ministriju ciešāku iesaisti nodokļu politikas izstrādē. Pagaidām valdības locekļiem par šo jautājumu vienprātības nav. Lai gan vēl tikai kūp garaiņi, karotes jaunā viruma strēbšanai jau sagatavojis ne viens vien: sak, nu tik katra ministrija varēs grozīt nodokļu likumus, kā tīk. Šādas cerības, visticamāk, ir pāragras, jo «pavāri» vēl tikai apspriež «ēdienkarti». Ja pavāru ir daudz un katrs no savas ministrijas mēģinās piešaut sāli vai ietaupīt taukvielas, nevar zināt, kas beigās tiks celts galdā.
