Pilsētai dāvināto priekšmetu klāstā vērojama visai raiba mozaīka.
Ciemos pie kāda allaž dodamies ar dāvanu vai vismaz ciemakukuli. Tā liecina ne tikai par dāvinātāju, bet arī par to, kam velte domāta. Arī Jelgavai ir sava dāvanu lāde, kurā glabājas gan pierastas un praktiskas, gan oriģinālas un ļoti interesantas lietas. Domes pārstāvji sola dāvanu lādes saturu kādreiz izrādīt savas pilsētas iedzīvotājiem. Lietas ar raksturuPašvaldības Sabiedrisko attiecību sektora ārējo un starptautisko sakaru speciāliste Baiba Pušinska stāsta, ka, dodoties ārvalstu vizītēs vai ciemos pie pilsētas sadraudzības partneriem, jārēķinās ne tikai ar dāvanām, bet arī jādomā, kā tās atgādāt uz Jelgavu. Pasniedzot dāvanu, katra pilsēta tādējādi demonstrē savu viesmīlību un cieņas apliecinājumu. Jelgavai domātās dāvanas glabājas domes ēkā – priekšsēdētāja darba kabinetā un citās telpās.«Parasti izvēlas pasniegt lietas, kas dāvinātāju vislabāk raksturo. Ja pilsētā attīstīta kāda ražošanas joma, piemēram, top porcelāns, ārvalstu viesiem parasti tiek dāvināti porcelāna mākslas priekšmeti. Bieži dāvanām izmanto sienas pulksteņus, gleznas, grāmatas, kam ir arī praktisks pielietojums,» atzīst B.Pušinska. Ar diplomātisko pastu2005. gadā Jelgava parakstīja sadraudzības līgumu ar Ruelmalmezonas pilsētu Francijā. Pāris gadu vēlāk franču draugi mums dāvanā pasniedza sienas dekoru – medaljonu, kurā atainotas pilsētas raksturīgākās vietas, ar ko viņi ļoti lepojas, – vecā rāte, baznīca, kurā savulaik kalpojis kardināls Rišeljē, Žozefīnes pils. «Dāvana bija ļoti pārdomāta un skaista, taču lielu problēmu sagādāja tās transportēšana uz Jelgavu, jo dekors sver gandrīz divdesmit kilogramu. Kad man to iedeva, teju vai saļimu, cik tas bija smags,» atceras B.Pušinska. Tajā laikā Latvijas vēstniecību Francijā vadīja vēstnieks Rolands Lappuķe, kurš laipni piedāvāja dāvanu Jelgavā nogādāt ar diplomātisko pastu. Kā zināms, Francija ir viena no vīna ražošanas lielvalstīm, tādēļ Jelgavai dāvanā ticis trauks – vīna dzesētājs. Franči dāvinājusī arī nelielus medaljonus ar saviem ģerboņiem un izcilu valsts vadītāju attēliem.Dizaina priekšmetiNakas pilsēta Zviedrijā vienmēr izcēlusies ar interesantiem dizaina priekšmetiem. «Naka ir ļoti bagāta pašvaldība. Tajā dzīvo daudz turīgu cilvēku, arī mākslinieki, kas strādā Stokholmā. Tādēļ dāvanām tiek izmantoti dizaina darbi, piemēram, stikla trauki, ar autora iniciāļiem. Traukus bieži izmantojam ikdienā, viesus vai apmeklētājus cienājot ar konfektēm,» stāsta B.Pušinska. No Dānijas Vejles pilsētiņas uz Jelgavu atceļojuši svečturi. «Tie simbolizē Vejles tilta posmu. Tiltu pilsētā uzbūvēja 2008. gadā, un suvenīrs izveidots par godu pilsētas 575 gadu jubilejai,» stāsta B.Pušinska. Runājot par Itāliju, iedomājamies olīvas, citrusaugļus, vīna un flīžu ražotnes. No šīs valsts dāvanā saņemta smalki apgleznota flīze. Šveices draugi Jelgavai pasnieguši simbolisku dāvaniņu – govs zvanu, jo valstij raksturīgi kalni, kur ganās govis ar zvaniņiem kaklā. Ļoti amizanta un no citām ievērojami atšķirīga ir Sibīrijas pilsētas Magadanas dāvana – lelle Sibīrijas šamaņa izskatā. Kā zināms, šamaņi saistīti ar dziedniecību. Medībās nogalināto mazo ziemeļbriežu asinis tiek jautas ar tējām un izmantotas ārstniecībā, attīrot cilvēka asinis, tāpēc šamani tērpjas ziemeļbriežu ādās. Lellīte atrodas A.Rāviņa kabinetā dāvanu skapī goda vietā. Magadanā darbojas zelta stieņu fabrika, taču viesiem gluži zelta stieņi netiek dāvināti, dažāda kaluma monētas gan. Zelta stieņu fabriku apmeklējis arī Jelgavas mērs A.Rāviņš, un viņam bijusi izdevība tādu paturēt rokās. Slāvu greznība Izcili grezna dāvana uz Jelgavu atceļojusi no Maskavas – smalkā gleznas ietvarā attēlots Maskavas valdības ģerbonis. Dāvanā dominē zelta krāsa un sarkans samts. Sadraudzības pilsētā Baranovičos Baltkrievijā tiek ražots kristāls, un milzīga vāze uzdāvināta arī Jelgavai. No turienes arī greznā fajansa vāze. Baltkrievijā attīstīta linu ražošana, tāpēc dāvanu klāstā atrodami smalki lina galdauti. Ivanofrankovskā Ukrainā ražo alu, un viena no dāvanām Jelgavai ir mini alus muciņa. To, vai tā dāvināta tukša vai pilna, B.Pušinska nezināja teikt. Mūsu pilsētas delegācija Ivanofrankovsku apmeklējusi arī viņu pilsētas svētku laikā. Muitā liek maksātIespaidīgākās un piesaistošākās veltes atceļojušas no Taivānas – trīs krāsainu un greznu pūķu statuetes. «Tādus taivānieši 2000. – Pūķa – gadā dāvināja katram ārvalstu viesim, kas tur uzturējās oficiālā vizītē. Kad ieraudzīju varenās dāvanas, kļuvu stipri bēdīga, domājot, kā es tās visas ar lidmašīnu attransportēšu uz Latviju. Jau viens pūķis ir ļoti smags, bet to bija trīs. Dāvanas tika saliktas lielās kastēs un novērtētas kā mākslas priekšmeti. Iebraucot Latvijā, tās vajadzēja atmuitot, un izrādījās, ka par katru priekšmetu jāmaksā valsts nodeva – apmēram 200 latu. Tolaik tā bija liela nauda. Mēs atteicāmies no tiem Latvijas valsts labā ar domu, ka tos varētu izvietot kādā austrumu mākslas muzejā. Tika nokārtots, ka šie pūķi ir Latvijas valstij piederoši. Tā kā Ģederts Eliass savulaik bija aizrāvies uz dažādām austrumu lietām, tos nodeva mūsu Vēstures un mākslas muzejam,» stāsta B.Bušinska. Šobrīd dāvanas glabājas Domē.Arī ķīnieši parasti izvēlas dāvināt lielas un iespaidīgas dāvanas.Dāvina arī JelgavaUzņemot ārvalstu viesus vai pašiem dodoties vizītē, par dāvanām jāparūpējas arī mums. «Mēs vairāk izvēlamies praktiskas un ne pārāk sarežģītas dāvanas, lai cilvēkiem neradītu lieku apgrūtinājumu. Ciemiņiem bieži pasniedzam Jelgavu raksturojošo pils ainavu, gleznās, dažādos mākslas priekšmetos attēlotas vēsturiskās celtnes, daudz izmantojam ādas izstrādājumus – albumus, vākus –, esam dāvinājuši karotītes ar mūsu simboliku, kādas pasniedzam jaundzimušajiem. Jelgavas simbolika ir pateicīga ar savām karoga krāsām – zilo ar pupursarkano. Dāvanās iestrādājam pilsētas ģerboni un jauno logo – jelgava.lv. Ir dāvināts arī lins un keramika,» uzskaita B.Pušinska. Dāvanas tiek pasūtītas vai iegādātas arī mūsu pilsētas mākslas salonos.
