Vakarrīts sākās, pa telefonu sarunājoties ar kādu «Ziņu» lasītāju. Pirms vairāk nekā nedēļas viņa pastāstīja par dažiem, viņasprāt, nolaidīgi veiktiem remontdarbiem mūsu pilsētā.
Vakarrīts sākās, pa telefonu sarunājoties ar kādu “Ziņu” lasītāju. Pirms vairāk nekā nedēļas viņa pastāstīja par dažiem, viņasprāt, nolaidīgi veiktiem remontdarbiem mūsu pilsētā. Laukumā starp Pasta ielas 36. un 38. namu kopš pavasarī veiktajiem ūdensvada remontdarbiem atstāta liela nekārtība. Pēc “Ziņu” novērojuma, tiešām pēc rakšanas darbiem pār vienu gājēju celiņu bija atstāts betona gabals, kas aizšķērsojis celiņu. Gājēji staigāja apkārt, tā nomīdot zālienu. Vietējie iedzīvotāji visvairāk satraukušies, ka ziemā, kad uzsnigs, aiz betona gabala varētu aizķerties gājēji, tā gūstot traumas. Pirms pāris dienām “Ziņas” jautāja par pilsētā notiekošajiem remontdarbiem atbildīgās aģentūras “Pilsētsaimniecība” speciālistam Jānim Langem, kas un kad šajā laukumā veicis kādus darbus pavasarī, kāpēc atstāta nekārtība, vai tā tiks novērsta un kad.
Visnotaļ ātri saņēmu arī atbildi, kurā īsi bija norādīts: “Laukumā starp Pasta ielas 36. un 38. namu pavasarī tika likvidēta ūdensvada avārija. Ņemot vērā avārijas novēršanas tehnoloģisko procesu, šajā situācijā rakšanas vietu uzreiz pēc avārijas lokalizēšanas sakārtot nevarēja. Tas tiks izdarīts līdz 12. septembrim.”
Speciālists ūdensvada avāriju seku likvidēšanas darbos neesmu, tomēr pēc vietas apskates rodas šaubas, ka šāda paskata laukumu bija nepieciešams atstāt vairākus mēnešus. “Ziņu” lasītāja jau no pavasara ik dienas pa daudzstāvu nama logu ievērojusi šo vietu, taču speciālisti līdz pat vakardienai tā arī neparādījās. Viņas fotouzņēmumi liecina, ka gājēju celiņam nav bijušas nodrošinātas nekādas norobežojošas lentes. Tas nozīmē, ka diennakts tumšākajā laikā pārvietošanās pa šo celiņu kādam varēja izvērsties arī bēdīgi.
“Vakar sabrauca vesels bars tehnikas, darbinieki čakli rosījās, un jau pēc pāris stundām ietve no betona gabaliem tika atbrīvota, vēl tikai jāgaida, vai uzklās asfaltu,” vakar no rīta teica lasītāja.
Kā izrādās, tieši pēc tam, kad minētā sieviete izrādīja interesi par nekārtībām un “Ziņas” taujāja dienestus, bija pienācis laiks, lai, “ņemot vērā avārijas novēršanas tehnoloģisko procesu”, vietu sakārtotu.
Vai katru dienu lasītāji ziņo par amatpersonu vai privātpersonu radītām nekārtībām un paviršiem darbiem. Kļūdīties laikam gan ir cilvēcīgi. Taču nolaidību vismaz trīs mēnešu garumā, manuprāt, ir nekorekti pamatot kā tehnoloģisku nepieciešamību.
Šīs nedēļas sākumā uz redakciju piezvanīja arī kāda izmisuma pilna Rīgas ielas iedzīvotāja, jo vairāku dzīvokļu ēkas pagalmā brīvkrāns, kas līdz šim ar ūdeni nodrošināja visus mājas iemītniekus, ap Jāņiem salūzis, bet teju mēnesi ūdeni varēja dabūt tikai no kaimiņiem. Nama apsaimniekotājas Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvaldes darbinieki, pēc kundzes teiktā, darbojušies visnotaļ gausi, tāpēc nekas cits neatlicis, kā vērsties avīzē.
Pēc “Ziņu” sarunas ar NĪP tehnisko direktoru Uldi Lazdiņu brīvkrāna atrašanās vietā uzreiz ieradušies speciālisti un ierīkojuši vismaz pagaidu ūdens piegādi.
Par to, kā darbi veikušies, informēsim kādā no tuvākajiem laikraksta numuriem, tomēr gribas arī atgādināt, ka iedzīvotājiem ikviena šāda problēma ir būtiska un apgrūtinoša. Dažkārt avāriju seku likvidēšanas darbi rit tik gausi, ka gribot negribot jāsecina – amatpersonas iedzīvotāju problēmu risināšanu uzskata par mazsvarīgu. Tas neveicina uzticību un savstarpēju sadarbību atbildīgo dienestu un iedzīvotāju vidū.
