Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) nostiprinājušās demokrātiskas sabiedrības tradīcijas, pilsoņu brīvības un tiesiskas valsts principi, savukārt ekonomiski dalība šajā organizācijā ne vienmēr nesusi cerēto rezultātu – tās ir dažas atziņas, ko diskusijā par izmaiņām cilvēku dzīvē pēc iestāšanās ES vakar pauda tās dalībnieki.
Kā skaidro biedrības «Latvijas Pilsoniskā alianse» pārstāve Ausma Pastore, Jelgava ir otrā pilsēta pēc Alūksnes, kurā visu Latvijas reģionu iedzīvotāji diskutējot var izteikt savu viedokli par piedzīvotajām pārmaiņām.Pēc viedokļu uzklausīšanas un apkopošanas no visiem Latvijas reģioniem paredzētas vēl vairākas diskusijas ar valsts pārvaldes pārstāvju piedalīšanos, informē A.Pastore. Pēc tam līdz rudenim tikšot sastādīts ziņojums Eiropas Komisijai un Latvijas politikas veidotājiem. Tas esot nepieciešams, lai politiķi spētu novērtēt iedzīvotāju vajadzības un rīkoties, tās iestrādājot dažādos rīcības dokumentos.Ieguvums – cilvēktiesības un brīvībasKā galvenos ieguvumus no iestāšanās ES Jelgavas diskusijas dalībnieki minēja to, ka palielinājušās iespējas brīvi pārvietoties, jauniešiem radušās iespējas studēt citu valstu mācību iestādēs un, kā izteicās Zemgales Nevalstisko organizāciju centra vadītājs Uldis Dūmiņš, jaunu un pilnvērtīgu nozīmi ieguvis vārds «cilvēktiesības». Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pilnībā mēs vēl neesam spējuši izmantot iespējas un piedāvājumus, ko sniedz, piemēram, dalība mūžizglītības programmās. Kā ieguvumu sarunas dalībnieki minēja arī dalību kolektīvās drošības sistēmas izveidē un nodrošināšanā.Neizmantotās iespējas un protekcionismsDiskusijā dalībnieku lielāko aktivitāti raisīja saruna par Latvijas ieguvumiem un zaudējumiem ekonomiskajā jomā. Vairums piekrita pirms iestāšanās ES eiroskeptiķu izteiktajam pieņēmumam, ka, sakot kāda diskusijas dalībnieka vārdiem, jaunās dalībvalstis ir interesantas kā «savas produkcijas noieta tirgus, jo tika uzlikti ievērojami ierobežojumi lauksaimniecības produktu ražošanai».Jānis Freimanis, kas pārstāvēja biedrību «Tehniskās jaunrades centrs», pauda, ka jelgavniekiem piemērs nav tālu jāmeklē – jāpalūkojas uz to, kas palicis pāri no cukurfabrikas un šīs nozares.«Ir pietiekami daudz informācijas, ka jau pirms iestāšanās ES bija skaidrs – daudzas nozares lemtas iznīcībai, tikai toreiz par to neviens skaļi nevēlējās runāt,» uzsvēra F.Freimanis.
