Tuvojas «Amatu diena ’99», ko pilsētas svētku ietvaros organizē pilsētas kultūras nams. Šāds pasākums Jelgavā tiek rīkots jau kopš 1990. gada.
Tuvojas «Amatu diena ’99», ko pilsētas svētku ietvaros organizē pilsētas kultūras nams. Šāds pasākums Jelgavā tiek rīkots jau kopš 1990. gada. Parasti amatu dienas ir amatnieku sasniegumu skate, kurā apmeklētāji piedalās tikai kā skaisto darbu baudītāji vai pircēji. Šogad amatnieki ir gatavi apbalvot apmeklētājus ar saviem darbiem vai pakalpojumiem. Kā tikt pie šīm balvām? Uzmanīgi jālasa «Zemgales Ziņās» turpmākajās piecās nedēļās publicētie raksti par amatniecību, lai Amatu dienā – 30.maijā – zinātu pareizās atbildes uz jautājumiem.
Amatnieki sastopami visās pasaules valstīs, taču definīcija, ko uzskatīt par amatniecību, ir ļoti dažāda. Raksturīgākais amatniecības uzņēmumos ir individuāla pieeja, nevis tehnoloģija.
Amatnieciskā darbība ir bagātīga – no mākslinieciski radoša amatnieka līdz pat produkcijas nelielu sēriju ražošanai un pilnīgi noteiktiem pakalpojumiem. Amatniecībai tipiskā spēja ātri mainīt vairākas funkcijas un izmēģināt jaunus produkcijas veidus ir arī cēlonis, kāpēc tā ātri var iekļauties tirgus stāvokļa izmaiņās vai tehniskajā attīstībā.
Vairāku pazīmju, kas bija raksturīgas amatniecībai gadsimta sākumā, šodien vairs nav. Piemēram, nav pastāvīgas meistara līdzdarbošanās darbnīcā, jo liela daļa viņu ir aizņemti biroja darbā un sarunās par pasūtījumiem. Arī priekšstats, ka amatnieka darbs tiek veikts tikai pēc pasūtījuma, ir novecojis. Uzņēmumi, kas ražo sērijveidā, var būt amatniecības uzņēmumi, ja pats darbs ar citiem paņēmieniem nav izdarāms. Savukārt amatniecības uzņēmumi, kas attīstījušies līdz tipiskiem rūpniecības uzņēmumiem, no amatniecības organizācijas izslēdzami.
Vairākus kādreizējos amatus (piemēram, kalšanu, podniecību, aušanu) pārņem rūpniecība. Amatniecībā paliek tikai to mākslinieciskā, individuāla ražošana. Citu amatu raksturs mainās ar pasūtījumu izmaiņām. Tā no kalēja amata radās lauksaimniecības mašīnu izgatavošana un apkope, no ratnieka – karosēriju būvētāja amats. Tehniskās attīstības gaitā rodas arī jauni amatniecības veidi – fotogrāfa, velosipēdu mehāniķa, auto mehāniķa un auto elektriķa, centrālapkures un ventilācijas būvētāja, elektroniķa un citi amati. Savu specifisko priekšnoteikumu dēļ amatniecībā īpaši bieži ir diferencēts pieprasījums ar diferencētu piedāvājumu. Tā līdz ar mazuta apkures paplašināšanos attīstās gaisa attīrīšanas, sanitāro un apkures iekārtu tehniķu amati.
Amatniecībai ir raksturīgs liels procents kvalificētu darbinieku no nodarbināto kopskaita. Daudzās amatniecības nozarēs vienā un tajā pašā uzņēmumā notiek ražošana, preču noieta organizācija un klientu apkalpošana, kā arī iekārtu apkope un ekspluatācijas nodrošināšana. Amatnieku produkcijas noieta vietas atrodas galvenokārt tuvumā klientiem, un ražotājs ir tiešā kontaktā ar patērētājiem. «Darbs klientu acu priekšā» liek rēķināties ar iespējamo kritiku par slikto kvalitāti.
Cieša sadarbība ar rūpniecību attīstās piegādes un servisa jomās. Latvijas Republikā šobrīd darbojas 1993. gadā pieņemtais Likums par amatniecību. Saskaņā ar to pie amatniecības nozares pieder amati, kurus nosaka Ministru kabinets. Amatnieku pašpārvaldes valsts mēroga institūcija – Amatniecības kamera – nodarbojas ar amatniecības likumdošanas ietekmēšanu un tās realizācijas organizēšanu.
Zemākais amatnieku pašpārvaldes posms novados ir teri-
toriālās amatnieku organizācijas un profesionālās organizācijas
atsevišķu amatu interešu aizstāvībai. 1999. gada martā Latvijā darbojās 25 teritoriālas un 47 profesionālas amatnieku biedrības.
