Dabas aizsardzībai Latvijā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība.
Dabas aizsardzībai Latvijā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Šīs jomas valsts iestāžu darbības loks paplašinās – klāt nāk jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, prasības sugu un biotopu aizsardzībā. Par to jāinformē sabiedrība, tāpēc darboties sākusi Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).
Dabas aizsardzības pārvaldes darbības virzieni ir šādi: rūpēties par to īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldi, kurām nav izveidota administrācija; organizēt dabas aizsardzības plānu izstrādi un veicināt to ieviešanu; piedalīties Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju («Natura 2000») tīkla izveidē Latvijā; veicināt sugu un biotopu aizsardzību un saglabāšanu; organizēt pasākumus īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai; izskatīt mikroliegumu veidošanas priekšlikumus; izsniegt atļaujas Vašingtonas konvencijas «Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām» aizsargāto dzīvnieku un augu ievešanai un izvešanai no valsts; informēt par likumiem, kas saistīti ar ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās; reģistrēt zinātniskos pētījumus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās; rūpēties, lai netiktu izplatīta informācija, kas var apdraudēt īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, mikroliegumu, īpaši aizsargājamu sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamu biotopu aizsardzību.
Dabas aizsardzības pārvaldes direktors Rolands Auziņš skaidro, ka pārvalde sadarbojas arī ar vietējām pašvaldībām un tā nebūt nepalīdz tikai tiem, kas dzīvo un strādā Rīgā.
«Ar pašvaldībām noteikti sadarbosimies galvenokārt semināru veidā. Teritorijām, kurām izstrādā dabas aizsardzības plānus, tiek organizētas uzraudzības grupas sanāksmes, un tajās tiks iesaistītas pašvaldības un vietējie iedzīvotāji. Īpaši aizsargājamām teritorijām, kurām dabas aizsardzības plāni jau ir izstrādāti un noteikti apsaimniekošanas pasākumi, bieži vien jāpievērš īpaša uzmanība. Tā kā pašvaldības atbilstoši «Likumam par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām» realizē to aizsargājamo teritoriju pārvaldi, kurām nav savas pārvaldes institūcijas, mēs tām varētu palīdzēt ar padomu. Savukārt par teritorijām, kurām plāni nav izstrādāti, gaidām ierosinājumus no pašvaldībām un vietējiem iedzīvotājiem. Vēlamies sadarboties plāna izstrādē un pēc tam noteikto darbību realizācijā,» stāsta R.Auziņš.
Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldi un apsaimniekošanu. Pašlaik Latvijā ir 211 dabas liegumu, 22 dabas parki, 6 aizsargājamo ainavu apvidi, kā arī liels skaits dažādu dabas pieminekļu – parki un stādījumi, dižkoki, īpatnējie un kultūrvēsturiskie koki, iežu atsegumi, avoti, alas, lielie laukakmeņi.
