Jau pusotrs gads pagājis, kopš Jelgavā darbu ir uzsākusi Nekustamā īpašuma pārvalde.
Jau pusotrs gads pagājis, kopš Jelgavā darbu ir uzsākusi Nekustamā īpašuma pārvalde (NĪP). Tā tika izveidota 1998. gada jūnijā, reorganizācijas procesā apvienojot četras namu pārvaldes un gandrīz bankrotējušu pašvaldības uzņēmumu «Glābējzvans». Kā paskaidro NĪP vadība, «Glābējzvans» nebija juridiski pakļauts bankrota procedūrai, taču faktiski NĪP saņēma izsaimniekotu struktūrvienību. Kopš NĪP dibināšanas pārvaldi vada Edijs Putnieks, bet viņa vietnieks ir Juris Vidžis. Darba viņiem netrūkst, jo NĪP faktiski ir no jauna veidots uzņēmums.
Mantojums un padarītais
1998. gadā no namu pārvaldēm tika mantots ļoti nesaimnieciski uzturētais dzīvojamais fonds, morāli un tehniski novecojoši datori un dažas speciālās mašīnas, ko vēlāk vajadzēja atjaunot no lūžņiem. Tika nopirkta nepieciešamā datortehnika, lai vienotā tīklā saslēgtu pasziņu un Abonentu daļu. Kā uzsver J.Vidžis, patlaban NĪP strādā pēc uzskaites sistēmas, kas ļauj jebkurā mirklī uzzināt informāciju par ikvienu adresātu – cik kurš kad un par ko ir samaksājis. NĪP nopirktie printeri ļauj iegūt jebkuru izdruku. RAF likvidācijas rezultātā lēti iegādātas lietotas mēbeles un puskravas RAF mikroautobusi, vai arī par tādiem pārtaisīti pasažieru mikroautobusi «Latvija». Iespējams, ka daudziem pārsteidzoši liksies tas, ka NĪP rīcībā ir tikai viena vieglā automašīna «Moskvič» (tautā saukta arī par «bulkuvāģi»), kas nodota montieriem, lai brauktu izsaukumos. Viens mikroautobuss tiek turēts tīrs un kārtībā, lai vadātu administrācijas darbiniekus vai komisijas. NĪP direktors E.Putnieks ar smaidu atzīmē, ka pārvalde ir moderna iestāde, tāpēc ar īpašu direktora rīkojumu viss tās autotransports apgādāts ar uzņēmuma logo uzlīmēm. Tas domāts ne vien pārvaldes prestiža celšanai, bet arī tamdēļ, lai iedzīvotāji varētu informēt NĪP vadību, ja, piemēram, kāda mašīna tad un tad atradās tur un tur un izpildīja darbus, kas nav paredzēti šo darbinieku grafikā. Speciālu apģērbu uzņēmums nevar atļauties. Eksperiments ar cepurītēm, uz kurām bija attēlots uzņēmuma logo, sevi neattaisnoja, jo tās netīro darbu laikā ātri tika nosmērētas. Patlaban NĪP rīcībā ir vairākas mašīnas speciālo darbu veikšanai – augstspiediena kanalizācijas tīrāmā mašīna, kanalizācijas atsūknēšanas mašīna un no «Glābējzvana» sliktā stāvoklī pārņemtais un pašu spēkiem atjaunotais autopacēlājs. No RAF nopirkti pāris metināmo aparātu.
NĪP kā tirgus apstākļiem atbilstoša uzņēmuma statusu apliecina arī tas, ka pārvalde strādā bez pieņemšanas un pusdienlaikiem, apmeklētāji neveido rindas ne pie paszinēm, ne Abonentu daļā.
Vēl viens patīkams jaunums ir tas, ka pie NĪP direktora un viņa vietnieka kabineta durvīm ir piestiprinātas pastkastītes, kas domātas sūdzībām un ierosinājumiem. Jaunieveduma nopietnību pasvītro fakts, ka tās iztukšo tikai to adresāti – NĪP direktors vai viņa vietnieks. Tā radīta sistēma, ka tiek pieņemtas pat anonīmas pretenzijas pret jebkuru NĪP darbinieku, nebaidoties, ka pret sūdzību sniedzēju varētu tikt vērsti pretpasākumi. NĪP vadība gan uzskata, ka vismaz par daļu uzņēmumā strādājošo jelgavniekiem sūdzēties nebūtu pamata. Pusotra gada laikā ir sācis izkristalizēties NĪP kolektīvs, daži cilvēki ir nākuši klāt, no citiem bijis jāšķiras. E.Putnieks uzskata, ka viņam ir pamats lepoties ar tādiem darbiniekiem kā tehniskais direktors Uldis Lazdiņš, kas agrāk strādājis RAF par galveno enerģētiķi, Remontu un avārijas daļas vadītājs Leopolds Jasens, kas bijis galvenais enerģētiķis «Latvijas keramikā», Ēku ekspluatācijas un kapitālo remontu daļas vadītāja Natālija Vasiļjeva, kas dažādos amatos dzīvokļu saimniecībā nostrādājusi 26 gadus. Vēl var minēt vadošo datorspeciālistu Alvi Stražinski, galveno grāmatvedi Dagniju Jansoni, kā arī juristi Irinu Kaļiņinu. Visus labākos nosaukt nav iespējams, un, kā atzīst E.Putnieks, šie darbinieki ir tikai labākie no labākajiem.
Nākotnes plāni
Runājot par nākotnes plāniem, NĪP vadība uzsver divas lietas. Kā pirmo E.Putnieks min uzņēmuma vadības vēlēšanos pāriet uz tādu darbības variantu, kas jau kādu laiku veiksmīgi tiek realizēts Ventspilī. Proti, NĪP tikai aprēķina maksājamo summu, izdrukā rēķinus un nogādā tos līdz abonentiem, kā arī veic ēku uzraudzību. Darbotos arī Juridiskā un pasziņu daļa. Jaunajā variantā pārvalde vairs neveiktu remontdarbus. Ja kaut kur būtu nepieciešams remonts, tiktu izsludināts konkurss, kurā uzvarējusī privātfirma veiktu šos darbus. Šajā sakarā, domā NĪP vadība, neesot ko baidīties arī no bezdarbnieku rindu papildināšanās, jo privātfirmas labprāt pieņem darbā cilvēkus, kas pārzina pilsētas komunālo saimniecību. Ieguvēji no tā būtu tikai īrnieki, jo privātfirmām, kā liecina pieredze, prasības pret kvalitāti ir augstākas nekā pašvaldību strādniekiem. Augstās darba prasības, iespējams, nevarētu izturēt kāds no strādniekiem. Eksperimentāli šādā veidā ar 1. decembri darbs ir uzsākts Pārlielupes iecirknī. Pagaidām par rezultātiem spriest pāragri, taču perspektīvas, kā uzskata J.Vidžis, šādai darba formai ir. Viņš arī atgādina, ka tādējādi varētu pelnīt arī uzņēmumam piederošās speciālās mašīnas. Pieprasījums pēc tām ir liels, ar tām strādāts pat Brocēnos. J.Vidžis uzskata, ka patlaban tas ir vienīgais veids, kā NĪP varētu gūt peļņu ārpus saviem tiešajiem pienākumiem.
– Citādi mēs pagaidām nespējam gūt nekādu peļņu, jo, piemēram, lielās celtniecības firmas mūs celtniecības darbos izkonkurē, – viņš atzīst.
Par otru – tālāku – perspektīvu NĪP vadība uzskata sētnieku darba mehanizāciju. Pašlaik uzņēmumā ir nodarbināti 150 sētnieki, kas apkalpo tikai NĪP dzīvojamo fondu. Mehanizējot sētnieku roku darbu, rastos iespēja strādāt arī citiem privātajiem objektiem – veikaliem, uzņēmumiem, benzīntankiem –, tādā veidā gūstot peļņu. Darbiniekiem noslogotība saglabātos, bet rezultāts būtu daudz pozitīvāks.
Tā kā ir pilnīgs pamats uzskatīt, ka NĪP izveidošanas pamatā bija ekonomiski principi un racionāli aprēķini, uzņēmuma vadībai nevar pārmest novirzīšanos no racionalizācijas kursa. Kā jau «Ziņas» rakstīja, administratīvie izdevumi kopš namu pārvalžu laikiem ir samazinājušies par 8%, jo četru direktoru un galveno grāmatvežu vietā nu strādā viens direktors un viena galvenā grāmatvede. Tāpat vairs nav santehniķu, elektriķu un citu strādnieku, kas namu pārvalžu laikā strādāja uz pusslodzi vai, kā precizēja J.Vidžis, skaitījās darbā, jo bieži vien viņu vienīgais pienākums bija reizi mēnesī aiziet saņemt algu. Tagad šādi cilvēki strādā pilnu slodzi, saņem vairāk un viņu darbs tiek izmantots racionālāk. Pašlaik NĪP ir 10 elektriķu, 77 remontstrādnieki, 13 autovadītāju, pārējo arodu pārstāvju ir mazāk nekā 10 katrā. Kopā uzņēmumā ir nodarbināti 319 cilvēki. Uzņēmumā ir vakantas divas vietas: trūkst inženiera elektriķa un inspektora darbā ar māju vecākajiem.
Pārmetumi un reālā situācija
Nedaudz arī par to, kas NĪP tiek pārmests. Kā atzīst E.Putnieks, daudzi jelgavnieki neizprot uzņēmuma darbības būtību, un pie vadības ar sūdzībām par tekošiem jumtiem un citiem negadījumiem vēršas arī privātmāju vai privatizētu namu iedzīvotāji, kuriem pašiem nav naudas, lai novērstu bojājumus. Lielas pretenzijas ir radījusi arī siltummezglu uzstādīšana, jo siltummezgli nodoti ekspluatācijā, neievērojot pilsētas izpilddirektora apstiprinātos «Dzīvojamo māju siltummezglu uzstādīšanas noteikumus». Tam visam pamatā ir Jelgavas Domes lēmums, kas NĪP direktoram saskaņā ar viņa darba līgumu ir obligāts.
Un pilnīgi vienalga, vai E.Putnieks tam piekrīt, vai ne. Negribēs viņš, līgumu parakstīs kāds cits, jo diez vai šāda vieta ilgi paliks tukša, ja tagadējais direktors atkāpsies. Kā «Ziņas» jau rakstīja, bijuši gadījumi, kad māju vecākie konstatējuši, ka viņu nama iedzīvotāji rēķinu par siltummezglu celtniecības un montāžas darbiem ir pārmaksājuši. Nenoliedzami, daļa vainas ir jāuzņemas arī NĪP, taču neviens netraucēja Jelgavas STU precizēt šīs tāmes un samaksas grafiku. Nav brīnums, ka NĪP ir pieļāvis kļūdas, jo uzņēmums naudu iekasē 18 pozīcijās. Tomēr šādām neprecizitātēm nevajadzētu atkārtoties, un, cerams, NĪP vadība izdarīs visu, lai tās novērstu.
Parāds, ko iedzīvotāji nav samaksājuši par siltumenerģiju namu pārvaldēm ir apmēram 450 000 latu. To uzņēmums ir mantojis. Vairākas reizes ierosināts šo summu dzēst, taču tas domnieku vidū nav guvis atbalstu. Paradoksāli, ka šis parāds nekad nav bijis reāla nauda, bet veidojies tikai «uz papīra» kā soda procenti par iekavētajiem maksājumiem un iedzīvotāju parādi par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Parādu veido starpība starp namu pārvalžu grāmatvedības uzskaiti un Jelgavas STU grāmatvedības veiktajiem aprēķiniem. Arī šie maksājumi tika uzspiesti, atgādinot NĪP direktora darba līguma sadaļas.
Nobeigumā var secināt, ka NĪP, par spīti visām nelabvēļu liktajām barjerām, ir veiksmīgi izturējis barjerskrējienu pusotra gada garumā. Citādi NĪP darbu grūti novērtēt. Uzņēmumam ir visas iespējas attīstīties, ja vien netiks likti sprunguļi riteņos. To pierāda kaut vai dilstošie kreditoru parādi. Vienkārši vajadzētu izbeigt darba attiecības «aizej tur, nezin kur; atnes to, nezin ko». Tad varbūt arī Jelgava varētu lepoties ar plaukstošu pašvaldības uzņēmumu.
