Kur un kad varēs balsot?Saskaņā ar Satversmi balsošana iespējama tikai vēlēšanu dienā, 2. oktobrī. Vēlēšanu iecirkņi balsošanai būs atvērti no pulksten 7 līdz 20, nevis līdz 22, kā tas bijis līdz šim. Balsot varēs pēc izvēles jebkurā iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Kas drīkst balsot?Tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu, izņemot tos, kuri likumā paredzētajā kārtībā atzīti par rīcībnespējīgiem. Jelgavā ir 40 650 balsstiesīgo, Jelgavas novadā – 18 211, Ozolnieku novadā – 7001.Kas jāņem līdzi? Lai piedalītos Saeimas vēlēšanās, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase. Citi personu apliecinoši dokumenti nav izmantojami. Centrālā vēlēšanu komisija arī aicina neaizmirst mājās brilles tiem, kam tās nepieciešamas.Kā rīkoties, ja veselības stāvoklis neļauj tikt līdz iecirknim?Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nobalsot vēlēšanu iecirknī, kā arī viņu aprūpētāji var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Jāuzraksta iesniegums, kas līdz 2. oktobrim (ieskaitot) jānogādā tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iesniegumā minams vārds, uzvārds, personas kods, adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai, un ieteicams arī telefona numurs. Iesniegumu vēlēšanu iecirknī var nogādāt jebkura vēlētāja uzticības persona.Kā jābalso?No visām vēlēšanu zīmēm izvēlieties vienu – tā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmi, par kuru vēlaties balsot. Zīmē drīkst ar + atzīmēt tos kandidātus, kuru ievēlēšanu īpaši atbalstāt un/vai izsvītrot to kandidātu vārdus un uzvārdus, kuru ievēlēšanu neatbalstāt. Vēlēšanu zīmi drīkst atstāt negrozītu – bez atzīmēm. Tad to ievietojiet vēlēšanu aploksnē, to aizlīmējiet un iemetiet vēlēšanu kastē!Kādos gadījumos vēlēšanu zīmes būs nederīgas?Vēlēšanu zīmes tiks atzītas par nederīgām, ja būs saplēstas tik ļoti, ka nav saprotama vēlētāja griba, ja tās būs no cita vēlēšanu apgabala, ja vēlēšanu aploksnē būs vairākas zīmes ar atšķirīgu saturu. Ja aploksnē ievietotas vairākas vēlēšanu zīmes ar vienādu saturu, tad derīga būs viena.Ko panāksiet, ja iemetīsiet tukšu aploksni? CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars «Dienai» skaidrojis, ka tāda rīcība nepalielina nevienas partijas atbalstītāju skaitu, bet paaugstina piecu procentu barjeras slieksni, kuru aprēķina no to pilsoņu skaita, kas piedalījušies vēlēšanās. Līdz ar to tukšās aploksnes mazinātu tuvu šai robežai esošo politisko spēku izredzes iekļūt Saeimā, vienlaikus visvairāk atbalstītajiem politiskajiem spēkiem ļautu iegūt vairāk mandātu.Kā skaitīs rezultātus?Balsu skaitīšana notiek iecirkņos un sākas uzreiz pēc to slēgšanas. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita. Katrā sarakstā pieteiktos kandidātus Centrālā vēlēšanu komisija sarindo pēc kandidātu iegūtā kopējā balsu skaita vēlēšanu apgabalā. Par kandidātu nodoto balsu skaitu aprēķina šādi: no balsu skaita, kas attiecīgajā apgabalā nodots par viņa politiskā spēka sarakstu, atņem to vēlēšanu zīmju skaitu, kurās šā kandidāta vārds ir svītrots, un pieskaita to vēlēšanu zīmju skaitu, kurās pretī šā kandidāta uzvārdam pievilkts pluss. Katrā vēlēšanu apgabalā ir atšķirīgs ievēlamo mandātu skaits, kas noteikts, ņemot vērā vēlētāju skaitu katrā teritorijā. Vismazāk deputātu šoreiz ievēlēs no Kurzemes, bet visvairāk – no Rīgas.Kā CVK nodrošina, lai vēlēšanu rezultāti netiktu viltoti?Vēlēšanas ir aizklātas. Derīgi ir tikai tie biļeteni, kas vēlēšanu kastē iemesti vēlēšanu aploksnē, katrs balsotājs vēlēšanās tiek īpaši reģistrēts un viņam pasē tiek iespiests spiedogs, kas neļauj nobalsot vēlreiz. Vēlēšanas, kā arī urnu atvēršanu un balsu skaitīšanu ik reizi novēro partiju pārstāvji, kā arī citi novērotāji. Šogad par novērotāju varēja pieteikties jebkurš iedzīvotājs (izņemot deputātu kandidātus). Vēlēšanu un balsu skaitīšanas gaita katrā iecirknī tiek protokolēta. Avots: Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija
