Ziemassvētki ir laiks, kad skolas, iestādes un dažādas organizācijas rīko labdarības pasākumus, meklē dāvanas un vāc līdzekļus dzīves pabērniem un citiem, kam palīdzība visvairāk vajadzīga.
Rūta Dimanta, ziedot.lv vadītāja:Cilvēki, kas saprot otra sāpi vai nelaimi, ne vienmēr gaida Ziemassvētkus, lai kādam palīdzētu. Ziemassvētki ir salīdzinoši jauna kristīga tradīcija, kurā atveras cilvēku sirdis, jo gada lielajā skrējienā padomāt par labdarību varbūt ne katram iznācis laika. Pēdējo gadu pieredze pierādījusi – jo grūtāk iet mums pašiem, jo labāk saprotam citus. Tieši krīzes laikā cilvēki vairāk iesaistās labdarībā. Varbūt mazākas ir ziedotās summas, bet ne palīdzēt gribētāju skaits. Šajā ziņā krīze mūs padarījusi cilvēcīgākus. Protams, nevar nepieminēt Jelgavu, kur jau vairākus gadus cilvēki ir ļoti atsaucīgi ziedotāji. Īpaši jāuzteic biedrība «Oranžais stars», kas mums katru gadu ir lieli palīgi un atbalstītāji, rīkojot arī labdarības akciju «Eņģeļi pār Latviju». Viņiem varam pilnībā uzticēties. Ingrīda Lisovska, biedrības «Svētelis» vadītāja:Tā ierasts, ka uz Ziemassvētkiem cilvēki kļūst līdzcietīgāki – par to vairāk runā, stāsta un lūdz. Arī mūsu biedrībā šis ir aktīvākais darbošanās periods. Mums ir daudz cilvēku, kas vēlas iesaistīties labdarībā – viņi nāk un piesakās. Priecē, ka tie, kuriem kādreiz esam snieguši atbalstu grūtā brīdī, Ziemassvētkos vēlas palīdzēt citiem, kaut ar kripatiņu. Parasti ziedo un palīdz tie, kas otru saprot, ir līdzcietīgi, iejūtīgi un grūtumu kādreiz izjutuši paši. Cilvēkiem mācām ne tikai lūgt, bet arī nopelnīt. Mums ir tīrākā iela pilsētā! Ja cilvēks, kuram tieši tobrīd nav darba un līdzekļu iztikšanai, atnācis paēst siltu zupu, mēs lūdzam to nopelnīt un iedodam viņam lāpstu, jo maize jānopelna pašam, bet mēs to palīdzēsim! Aleksandrs Stepanovs, Romas katoļu baznīcas Jelgavas diecēzes priesteris:Labdarībai ir atbalsts. Par to liecina kaut vai fakts, ka 5. decembrī ekumeniskajā labdarības koncertā Jelgavas kultūras namā bērnam ar īpašām vajadzībām tika savākts divas reizes vairāk līdzekļu, nekā bija cerēts. Domāju, uz labdarību cilvēkus mudina Ziemassvētku vēsts nozīme – Dievs pārada nabadzīgajai cilvēcei laipnību un cilvēkmīlestību ar Jēzus piedzimšanu. Ikdienā dara labu savējiem pat netikumīgi un ļauni cilvēki. Turpretī liels retums ir darīt labu tiem, kas tevi nemīl, pastiept roku ienaidniekam vai noliekties pār atstumto, ko neviens cits nav ievērojis. Lai šāda labdarība izdotos, ir jāpieredz Dieva laipnība un piedošana. Lasīju interesantu filosofes un sabiedriskās darbinieces, holokaustu pārdzīvojušās Francijas ebrejietes Simonas Veilas domu. Proti, ļaunums literatūrā un mākslā ir pievilcīgs, interesants, pat skaists, turpretī reālajā dzīvē – drūms. Savukārt vārdos ietērpta labdarība – banāla un neinteresanta. Turpretī reālajā dzīvē – gaismas pilna.
