Šķiet, ar grūtībām iespējams nosaukt vēl kādu nozari līdzās nekustamo īpašumu tirgum, kas salīdzinoši īsā laikā no daudzu atzītas un ienesīgas darbības sfēras, diemžēl kļuvusi par vienu no lielākajiem «grēkāžiem», ko piesaukt ekonomiskās krīzes kontekstā. Kādā posmā atrodas nekustamo īpašumu tirgus pēc tam, kad to pametuši spekulanti un visbeidzot var runāt par tirgus likumsakarīgo sakārtošanos? Vai paredzams ilgi gaidītais pavasaris?Tirgū tik tiešām notikusi sen gaidītā atbrīvošanās no neprofesionāliem attīstītājiem un vienkārši spekulantiem, kuri orientējās ne uz ko citu kā vieglu un ātru peļņu. Tas laiks, par laimi, ir pagājis, tirgū atstājot tos, kuru nodomi ir ievērojami nopietnāki par pirkt un pārdot un vēlreiz pārdot. Pirmskrīzes laikā no visiem nekustamo īpašumu darījumiem vidēji 60 procentu bija spekulatīvi, bet tagad šāda tipa darījumi praktiski ir pilnībā izzuduši, jo īpaši vidējās kategorijas projektos.Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, spekulēšana ar nekustamo īpašumu kļuvusi ne tikai īpaši riskanta, bet arī dārga, ko ietekmē īpašuma iegādes, uzturēšanas un apsaimniekošanas sadārdzinājums, kā arī arvien augošie nekustamā īpašuma nodokļi. Otrkārt, aug tendence gala pircējiem izvairīties no jebkādiem starpniekiem, lai paši varētu gan kontrolēt darījuma procesu, gan uz tā rēķina ekonomēt izmaksas. Turklāt būsim godīgi – spekulantu aktivitātes atstājušas pārāk lielu, negatīvu nospiedumu, lai tik ātri to neaizmirstu.Interese par mājokļa iegādi no gala pircējiem nav rets izņēmums, un nekustamo īpašumu tirgus piedzīvo pirmās nopietnās atveseļošanās pazīmes. Baltijas mērogā pozitīvu ietekmi atstājusi Igaunijas pāreja uz eiro, kas sekmēja dzīvokļu iegādi un kronu realizāciju īpašumu iegādes veidā. Rezultātā jauno projektu tirgus Igaunijā ir «izpirkts» un intensīvi tiek attīstīti jauni projekti. Tā kā pēc pieredzes rosība Baltijas tirgū ir viļņveidīga un Igaunija ir sava veida indikators, visticamāk, eiro izraisītā aktivitāte ar vidēji pusgada nobīdi atbalsosies Latvijā un vēlāk arī Lietuvā.Pašlaik lielākais izaugsmes potenciāls prognozējams tieši vidējās klases mājokļu segmentos. Tas tāpēc, ka šīs kategorijas piedāvājums strauji izsīkst, un var pat gaidīt tā deficītu, kas gada griezumā var sekmēt 5 – 10 procentus cenu kāpumu. Piedāvājuma trūkumam savu artavu devusi banku politika nogaidīt ar savā īpašumā esošo dzīvokļu realizāciju tirgū, un galvaspilsētā brīvi tirdzniecībai ir vidēji 1000 dzīvokļu.Protams, arī pircēji ir daudz prasīgāki un nesteidz pirkt pirmo mājokli no piedāvājuma klāsta, turklāt tie, kuri šobrīd ir potenciālie pircēji, visbiežāk no sava saraksta izsvītro dzīvokli, kas atrodas dzīvošanai nepiemērotās vietās un kur nav atbilstošas infrastruktūras. Netiek arī izskatīti piedāvājumi projektos, kurus attīsta vāji un mazpazīstami attīstītāji, kur projekta aizpildījums ir tikai pāris dzīvokļu no simts, jo pastāv liels risks, ka kādu dienu attīstītājs nespēs norēķināties par savā valdījumā esošajiem dzīvokļiem ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Krities noiets arī dzīvokļiem ar lielām platībām un neracionāliem plānojumiem, kas neizbēgami rada lielus maksājumus par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem. Ne mazāk svarīgs arguments ir projektu attīstītāja profesionalitāte un spēja ne tikai projektu kvalitatīvi uzbūvēt un veiksmīgi pārdot, bet arī nodrošināt garantijas saistību izpildi.Maldīgi domāt, ka vienīgie pircēji šobrīd meklējami Austrumos un Rietumos. Domāju, reāls pircēju potenciāls atrodams metālapstrādes, tranzīta, farmācijas, kokapstrādes un citās uz eksportu orientēto industriju, kas pašlaik uzrāda 30 – 35 procentu pieaugumu, pārstāvju rindās. Arī bankas labprāt izsniedz kredītus fiziskajām personām nekustamā īpašuma iegādei, protams, rūpīgi izvērtējot to maksātspēju.Pirmās pozitīvās pazīmēs, protams, nav garants straujai augšupejai, pašlaik svarīgākais uzdevums ir sagaidīt mērenu izaugsmi. Tirgū esošie dalībnieki lieliski apzinās, ka joprojām vērojama spekulantu un ātro darījumu atbalss, kas pamatīgi iedragājusi visu nozari, un tās reputācijas atjaunošanā turpmākajos gadus nāksies vēl ieguldīt. Labā ziņa ir tā, ka šobrīd visos segmentos un klientu attiecībās dominē kvalitāte. No delfi.lv
