Kultūras darbinieki jau sen pieraduši, ka, sākot ar aprīli, kultūras notikumu kalendārs tiek sablīvēts jau tradicionāliem un sen ieplānotiem pasākumiem. Teātra dienām seko Mākslas dienas, tad Muzeju dienas. Tiesa, abas pirmās zaudējušas daudz ko no kādreizējā atraisītības prieka, ko lielā mērā veicināja padomju laiku «tas jau gan par traku» atmosfēra. Tagad atceramies, ka aizliegtais vai vismaz par tādu uzdotais auglis bija daudz saldāks (tā vien šķiet, ka arī padomju laikā pie varas trāpījās pa prātīgam cilvēkam ar loģiku, kas saprata, ka regulējama tvaika nolaišana ir lielisks līdzeklis pret nevēlamām eksplozijām).
Tagad, lūk, pienācis «skašu» laiks. Nupat nodziedāja Jelgavas reģiona kori, rīt turpat Valsts ģimnāzijā ne mazāk barga žūrija vētīs vokālos ansambļus.
Dažas lietas, kā jau cilvēkam, kam reģiona laikrakstā bez kultūras jomas dažkārt nākas tuvu stāvēt arī sporta pasaulei, patiešām pārsteidz. Kaislības ar un ap kultūrkolektīvu skatēm, izrādās, mēdz būt pat pārākas (ja nu tikai, tad maza bēda, bet arī nejaukākas) par sporta laukumos un stadionos notiekošajām. Vismaz sportā viss notiek tiešāk un atklātāk, kas manā uztverē nozīmē – arī godīgāk.
Bet, gribot šīs pārdomas noslēgt uz patīkamas nots, vēlreiz vēlos atgādināt faktu, kas vienam otram (ja būsim reālisti – tad daudziem) paslīdēja garām nepamanīts. Proti, amatierteātru skates «Gada izrāde 2015» finālā Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra izrādītais Aivas Birbeles «Koridors» režisora Andra Bolmaņa interpretācijā atzīts par labāko latviešu dramaturģijas iestudējumu, bet aktieri Elita Majevska un Roberts Avots izpelnījušies atzinību par spilgtu aktiera darbu.
Un beigās, kā jau piektdienā, karote darvas – cik jelgavnieku šo pašmāju teātra izrādi noskatījušies? Atkal darbojas mūžvecie aizspriedumi – kas nu te Jelgavā par teātriem (koriem, ansambļiem, futbolistiem, volejbolistēm). Vakar bijām Rīgā uz JRT, tur nu gan bija ko redzēt!
