Zemgalē lielākā sociālās rehabilitācijas iestāde Kurzemes novada rehabilitācijas centrs «Tērvete» jeb, ierastāk, Tērvetes sanatorija 2003. gadu sagaida cerīgāk nekā nupat aizvadīto.
Zemgalē lielākā sociālās rehabilitācijas iestāde Kurzemes novada rehabilitācijas centrs «Tērvete» jeb, ierastāk, Tērvetes sanatorija 2003. gadu sagaida cerīgāk nekā nupat aizvadīto.
Pērnais gads bija smags. Konkursā par 890 000 latu vērto valsts pasūtījumu sociālajā rehabilitācijā visa nauda tika Jaundubultu un Jaunķemeru sanatorijām, bet Tērvete nesaņēma ne santīma. Dziednīcas direktors Miķelis Gediņš stāsta, ka tādēļ sanatorija līdz pat martam bija spiesta pārtraukt darbību, jo nebija līdzekļu pat ēkas apkurei, bet 56 cilvēki kļuva par bezdarbniekiem. Tas satrauca ne tikai dziednīcas personālu un vietējā pagasta iedzīvotājus, bet arī sabiedrību. Tādēļ tika rakstīta vēstule toreizējam Ministru prezidentam Andrim Bērziņam. Vēstuli parakstīja 8158 cilvēki. Pēc šādas vienotības izpausmes klusēt nedrīkstēja, un premjers ieradās Tērvetē, iepazinās ar sanatorijas telpām, medicīnisko aprīkojumu, personālu un, būdams zinošs veselības aizsardzībā, viennozīmīgi pauda: sanatorija Tērvetē jāsaglabā. Tas dziednīcas darbiniekiem piešķīra cerības un saturu nākotnes plāniem.
Tomēr slimokasu finansētās 688 stacionāra un 226 dienas stacionāra pacientu kvotas tika izpildītas jau pērnā gada novembrī. Papildus valsts maksātajiem par saviem līdzekļiem (astoņiem, deviņiem latiem dienā) Tērvetē pagājušogad ārstējās 238 cilvēki, un Jelgavas, Liepājas un Rīgas pašvaldību sociālie dienesti maksāja vēl par 69 personu divu nedēļu medicīniski sociālās rehabilitācijas kursu. Tādēļ vajadzēja «piepelnīties» arī citādi – iznomājot autobusu un telpas nometnēm, semināriem, sporta pasākumiem un banketiem. Tikai pateicoties šādi iegūtajiem līdzekļiem, gada nogalē pašu darbinieku spēkiem bija iespējams veikt istabiņu un gaiteņu kosmētisko remontu, kā arī ierīkot jaunu dušu ar četrām kabīnēm.
Jaunais Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums neparedzēja valsts finansētu sociālo rehabilitāciju invalīdiem, represētajiem un pensionāriem. Pateicoties Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja vietniecei jelgavniecei Ainai Verzei, šī netaisnība tika izskatīta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā un Labklājības ministrijā. Pateicoties arī nevalstisko organizāciju un sabiedrības atbalstam, minētās iedzīvotāju grupas 2003. gadā tomēr varēs saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Tiesa, iepriekšējo 890 000 latu vietā šim nolūkam šajā gadā piešķirts tikai 620 000 latu.
Tagad Tērvetes sanatorijas kolektīvs ir gatavs uzņemt jaunus pacientus un cer, ka Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības fonda valsts pasūtījuma konkursa komisija tērvetniekus neatstās apdalītus un sagādās Zemgales iedzīvotājiem iespēju saņemt sociālo rehabilitāciju tuvāk mājām – Tērvetē. Vienlaikus tiek meklēti risinājumi, kā nodrošināt senās dziednīcas turpmāko pastāvēšanu un attīstību.
