Bija vējains septembra nogales rīts, kad mēs, desmit Jelgavas 1. ģimnāzijas 11. klašu skolēnu un divas skolotājas, devāmies ar prāmi uz Somiju.
Bija vējains septembra nogales rīts, kad mēs, desmit Jelgavas 1. ģimnāzijas 11. klašu skolēnu un divas skolotājas, devāmies ar prāmi uz Somiju. Tur sešas dienas ciemojāmies un strādājām Vantaā vidusskolā, ar ko mūsu ģimnāzija sadarbojas jau trīs gadus.
Viens no galvenajiem šā brauciena mērķiem bija iepazīt gan valsti un pilsētu, gan skolas darbu. Tādēļ Jelgavas 1. ģimnāzijas skolēni veidoja projektu par Somijas vēsturi, dabu, ekonomiku un skolām, bet somu draugi pētīja un apkopoja šādu informāciju par Latviju. Projekta prezentācijas laikā tika akcentēts kopīgais un atšķirīgais, īpaši skolu dzīvē. Mums likās interesanti, ka skolā neskan zvans, nav nesaprātīgas skraidīšanas un klaigāšanas, ir īpašas telpas, kur skolēni uzturas un mācās (jā, jā, mācās) laikā, kad ir brīva stunda. Papildinājām svešvalodas prasmes, jo sazinājāmies angļu valodā, protams, arī projekta prezentācija. Apguvām dažas frāzes somiski. Tiesa gan, tas bija diezgan grūti, jo tā nav mums radniecīga valoda, bet jau pēc pāris dienām cits citu sveicinājām, teikdami nevis “čau”, bet “moi”.
Kopā gan veidojot projektu, gan izklaidējoties, iepazinām cits citu tuvāk un secinājām, ka ne jau viss ārzemēs ir labāk. Piemēram, izbrīnu somu meitenēm radīja mūsu puišu pieklājīgā izturēšanās, jo viņu zēni nemēdz atvērt meitenēm durvis un palaist viņas pa priekšu. Daži somu jaunekļi nedēļas laikā gan to tīri labi iemācījās.
Latviešu skolēni likās atraisītāki un dzīvespriecīgāki, arī dziesmas mums raisījās drošāk. Toties florbolā somi mūs pārspēja, jo tas viņu skolā ir ļoti populārs sporta veids, bet daudzi no mums nūju rokās turēja pirmo reizi. Tomēr azarts un neatlaidība gluži bez vārtu guvuma mūs neatstāja. Arī angļu valodas stundā kaunā nepalikām. Nedēļa bija notikumiem un pasākumiem bagāta, laika miegam atlika pavisam maz.
Viens no gardākajiem pasākumiem bija “Fazer” fabrikas apmeklējums. Tā bija kā maza saldumu paradīze – konfektes, šokolādes, cepumi… mm! Konfektes varējām ēst, cik vien gribējām. Sākumā bija kā sapnī, taču pēc vairāku bonbongu nogaršošanas vairs nebija vēlmes uz tām pat skatīties. Un tā visu Somijā pavadīto nedēļu.
Ļoti interesants bija modernās mākslas muzeja “Kiasma” apmeklējums. Neparastie mākslas darbi lika gan pasmaidīt, gan šausmās nodrebēt. Īpaši interesantas bija dažādu krāsu traukos piepildītas smaržas, kas degunus pārsteidza ar visdīvainākajām izjūtām – gan saldi tīkamām, gan riebīgām.
Zinātnes muzejā “Heureka” varējām pārbaudīt, kā praksē darbojas fizikas, ķīmijas, bioloģijas un citās mācību stundās dzirdētās teorijas. Pie liela globusa varējām klausīties, kādā valodā runā jebkurā pasaules vietā.
Viesojāmies arī Somijas parlamentā un vērojām, kā strādā varas vīri, spriežot par valsts ceļiem, kas, mūsuprāt, jau ir ļoti labā kārtībā.
Aplūkojām arī savdabīgo baznīcu, kas izcirsta klintī un, šķiet, izstaro pozitīvu auru, ko paspilgtināja ungāru bērnu kora izpildītās garīgās dziesmas. Nebijām iedomājušies, ka arī tāds var būt dievnams.
Varbūt kāds lasītājs grumbās rauks pieri un teiks, ka nedrīkst veselu nedēļu kavēt stundas skolā, taču pieredze, kuru ieguvām sadarbības projektā, ir vērtējama ar visaugstāko dzīves atzīmi. Tagad jādomā, kā pavasarī somu draugus uzņemsim viesos pie mums.
