Lielākais dzīvais organisms. Kanbera. Lielais barjeru rifs, kas ietver sevī 3000 atsevišķu koraļļu rifu, plešas 2,010 kilometru garumā gar Austrālijas ziemeļaustrumu piekrasti un veidojies vairākus miljonus gadus.
Lielākais dzīvais organisms
Kanbera. Lielais barjeru rifs, kas ietver sevī 3000 atsevišķu koraļļu rifu, plešas 2,010 kilometru garumā gar Austrālijas ziemeļaustrumu piekrasti un veidojies vairākus miljonus gadus. Tas ir pasaulē lielākais dzīvo organismu kopums, kas savus pašreizējos apmērus sasniedzis salīdzinoši «nesen» – aptuveni pirms 15 tūkstošiem gadu, pārklājot aptuveni 270 000 kvadrātkilometru lielu platību. Atsevišķi rifi veido lielākas vai mazākas saliņas, kas paceļas virs okeāna līmeņa. Lielākās slejas 1000 metru augstumā. Savu nosaukumu Lielais barjeru rifs velti «nevalkā» – to redzēsiet pat tad, ja dosieties ekskursijā uz Mēnesi.
Izzūdošie meži
Vašingtona. Tropiskie meži, kas reiz aizņēma 6% no zemeslodes virsmas, pašlaik klāj labākā gadījumā pusi no kādreizējās teritorijas. Dažas tropiskās valstis, piemēram, Malaizija, Brazīlija un Indonēzija, mēģinājušas atjaunot savu «zaļo» zeltu, atgūstot 60% no bijušās mežu bagātības. Tomēr daudzās tropiskās zemēs mežu stāvoklis ir vairāk nekā katastrofāls – Dominikanā, Jamaikā, Mali un Etiopijā meži klāj tikai 10% no to platības. Dienvidamerikas valstī Salvadorā mežs sedz tikai 5% no valsts platības, bet Haiti, Somālijā un Pakistānā dabiskie meži ir gandrīz vai pilnībā izzuduši. Salīdzinājumam: arī Eiropā dabiskie meži veido tikai 12% no kopējās valstu teritorijas. Latvija pagaidām ir bagāta zeme…
Miermīlīgie kanibāli
Berlīne. Aldabras salā, kas atrodas Indijas okeānā 400 kilometru attālumā no Āfrikas austrumu piekrastes, dzīvo kāda milzu bruņurupuču suga, kurai piemīt šiem rāpuļiem neraksturīga tieksme ēst savus ciltsbrāļus. Salā sastopami aptuveni 150 000 indivīdu, kas spēj sasniegt 200 kilogramu lielu svaru un izaugt līdz vienam metram. Šādus iespaidīgus parametrus tie sasniedz, daļēji pateicoties savām tieksmēm, kas citām bruņurupuču sugām nav raksturīgs. Aldabras salas «bruņneši» lielākoties ir veģetārieši. Tomēr brīžos, kad uz salas sāk trūkt pārtikas, šie rāpuļi tā vietā, lai «sajoztu ciešāk jostas», izvēlas savus mirušos sugas brāļus. Bijuši arī gadījumi, kad bruņurupuči noēduši pat atpūtnieku teltis.
Caurspīdīgais vampīrs
Brazīlija. Līdz šim starp «vampīriem» visplašāk pazīstami vampīrsikspārņi, taču Brazīlijā atklāta centimetru gara zivtiņa, kas labprāt pamielojas ar lielāko zivju asinīm. Līdzīgi kā vampīrsikspārņi, mazās zivtiņas lielajām žaunās «izurbj» mazu caurumiņu, lai piekļūtu asinīm.
Jutīgais zutis
Berlīne. Eiropas saldūdens zutim ir viena no visspēcīgākajām ožām dzīvo radību vidū. Tas var sacensties, piemēram, ar polāro lāci, kas beigtu roni spēj saost pat 20 kilometru attālumā. Zutis var izšķirt atsevišķas ķīmiskās vielas pat tad, ja tās veido vienu trīs miljono daļu. Šī īpašā spēja tam nepieciešama, ceļojot tūkstošiem kilometru no Atlantijas okeāna uz Sargasu jūru, lai atgrieztos pie «senču» nārstošanas vietām.
Čaklie zirnekļi
Vašingtona. Tropiskie zirnekļi spēj uzaust tīklus līdz pat trīs metriem diametrā. Tomēr kāda Amerikā dzīvojošā zirnekļu suga auž sarežģītus tīklus, kas stiepjas vairāku kilometru garumā.
