Es nevaru tikt skaidrībā par Jelgavas policijas darbu. Vairākas reizes esmu zvanījusi, kā arī rakstījusi iesniegumu, bet rezultāta nekāda.
Es nevaru tikt skaidrībā par Jelgavas policijas darbu. Vairākas reizes esmu zvanījusi, kā arī rakstījusi iesniegumu, bet rezultāta nekāda. Uz laiku viss it kā pieklust, bet vēlāk sākas no gala. Runa ir par Municipālās policijas, kā arī Valsts policijas darbu. Nesaku, ka likuma sargi uz maniem iesniegumiem neatbild, atbrauc jau. Tikai rezultāta nav. Rakstu par mūsu dzīvojamā masīva pusaudžu uzdarbošanos. Ir bijuši arī no bērnu inspekcijas. Man teic, ka ar bērniem esot jārunā un jāpaskaidro, kā uzvesties. Kamēr pusaudžiem māca uzvedības noteikumus, viņi klausās un solās laboties, bet, kā policisti aizbrauc, viss iet pa vecam, ja ne vēl sliktāk. Esmu tikai viena no tām, kas aizrāda par uzvedību, un par to dabūju pretī necenzētus vārdus, kā arī bērza dedzināšanu, kuru iestādīju pie sava loga. Lauž viņi arī jasmīnu un ceriņu pie loga, ziemā met man logā sniega pikas, vasarā – smiltis un plastmasas pudeles. Atliktu viņiem uzzināt, ka esmu sūdzējusies, noteikti dabūtu izbaudīt pat smagākus priekšmetus. Varētu vēl minēt atslēgas slēdzenē sabāztus sērkociņus, aprakstītas durvis, zvanīšanu pie tām. Vasarā logus vaļā neveru, jo dzīvoju pirmajā stāvā un, klausoties pusaudžus rupji sarunājamies, metas kauns.
Ziņoju par bērza dedzināšanu, bija ieradušies no policijas, sastādīja protokolu, liecinieki parakstījās. Nu tas jau nav svarīgi, galvenais, lai mūsu bērni dzīvo un uzdarbojas. Viņi esot nervozi. Es varu apstiprināt – bērni ir ļoti izlaisti un pie labas uzvedības neradināti. Vai tādi rūpēsies par saviem vecākiem, ja tie kļūs nespējīgi, vai pasniegs maizīti un glāzi ūdens?
Pensionāre no Ganību ielas 59. nama
