… ka Kanādā ir fermeri, kas brokoļus audzē simts hektāros. Tāds ir arī «Barry» fermas īpašnieks.
… ka Kanādā ir fermeri, kas brokoļus audzē simts hektāros. Tāds ir arī «Barry» fermas īpašnieks.
Brokoļi līdz horizontam, nevienas nezāles, tālu pamalē pulciņš ļaužu vāc traktorpiekabē zaļās galviņas. Cita jau piepildīta ieripo modernās, krāsainu ēku bagātās, izcili kārtīgās fermas pagalmā un piestāj pie darbgalda pirmapstrādes cehā. Piekabei ir sānu transportieris, kas ieslēgts pa brīdim brokoļus padod apstrādei. Kādi desmit melnīgsnēji vīri tām veikli nošķin apakšējās lapas, pusautomātā nogriež kātu lieko garumu un ar gumijas jostiņu sasien pāros. Tad šo izskatīgo «pušķi» ieliek glīti aprakstītās parafinēta kartona kastēs, aplej ar pārdzesētu ūdeni, kas starp brokoļu galviņām pārvēršas sniegā, un novieto saldētavā līdz aizvešanai pircējam. Šāds apstrādes paņēmiens un atbilstoša uzglabāšana pagarina realizācijas termiņu. Zaļais konveijers strādā no jūlija līdz oktobrim. Par pārdošanas grūtībām saimnieks nežēlojas.
Novāktais lauks tiek aparts un apsēts ar ziemas rudziem zaļmēslojumam, agrāk nokoptie – ar miežiem vai auzām, ko iear rudenī. Fermerim ir ļoti modernas siltumnīcas ar visu nepieciešamo aprīkojumu stādu sēšanai un audzēšanai.
Vecais zēns Džo – Lindlejas (Lindley) fermas saimnieks – visu mūžu audzējis brokoļus, bet nu vairs nespēj kaimiņu uzdoto tempu izturēt un, ejot pensijā, savu muižu dēliem grib atstāt pārkārtotu citādai saimniekošanai. Daļu zemes viņš izīrē kaimiņam augļkopim, sīkābeļu audzētājam, kas no hektāra iegūstot četras reizes lielāku peļņu nekā no graudkopības.
Ceļa malā Džo ierīkojis veikalu – tirdziņu –, kur pārdod visu, kas laukos aug, un aug vareni – puķkāposti ar lapām cilvēkam līdz viduklim. Blakus kuplo raženas kukurūzas lauks četru akru platībā, kurā izveidots milzu labirints orientēšanās un prāta spēju pārbaudei. Piedzīvojumu meklētājiem par samaksu tiek iedots labirinta aerofoto – lidojošas zoss attēls, un – uz priekšu! (Stāsta, ka par krietni lielāku samaksu nomaldījušos izved uz ceļa.)
Džo provinces vadībai pieprasījis atļauju 180 akru aramzemes pārvērst golfa laukumos – tā ir Toronto apkārtnē ļoti pieprasīta pakalpojumu nozare. Jo tuvāk lielpilsētai, jo biežāk redzami skaistu zālāju un apstādījumu laukumi, nē, drīzāk lauki vairākos desmitos hektāru, kur arī darbdienās rudenī nesteidzīgi ļaužu pulciņi, apkrāvušies ar nepieciešamo inventāru, visā nopietnībā trenkā nelielo bumbiņu, turklāt maksā labu naudu par iespēju to darīt.
Lai izveidotu šādus laukus, jāiegulda milzu līdzekļi, un tie atmaksājas ilgā laikā. Tomēr, augot darba spriedzei un intensitātei pilsētās, palielinās pieprasījums pēc relaksācijas. Šādu sporta laukumu ierīkošana jeb vides īpaša sapošana galu galā arī ir lauksaimniecība. Tas nekas, ka gala produkts nav ēdams. Uz šīs zemes ēdājs ēšanai sagatavojas! Un fermerim arī iznāk paēšanai, bet varbūt vairāk.
