«Es nevaru iemīlēt vienkāršu cilvēku,» pie stipras turku espresso kafijas tases man saka kāda paziņa.
“Es nevaru iemīlēt vienkāršu cilvēku,” pie stipras turku espresso kafijas tases man saka kāda paziņa. Te nebūt nav runa par ilūzijās, sapņos veidota ideāla meklējumiem, bet gan par loģiskiem principiem, pēc kuriem izvēlēties dzīvesbiedru – vienlaikus draugu, seksa partneri, bērnu tēvu, lai būtu uz mūžu ar viņu kopā. Kas uzvarēs – mīlestība vai aprēķins?
Ikvienam cilvēkam, lai arī kāda būtu viņa tautība, nodarbošanās un sociālais stāvoklis, pienāk brīdis, kad galvu reibinošas trakulības gribas nomainīt pret zināmu stabilitāti dzīvē – nopietnajām attiecībām.
Ievads
Ir divas metodes, ja tā var teikt, kā izvēlēties liktenīgo līdzcilvēku, – mīlestība un aprēķins. Sacīsiet, ka otro patmīļi izvēlas savtīgu iemeslu vadīti? Var jau būt. Daudzi postulē ideju par īsto mīlestību. No tās varot pārtikt un nevajagot pārtikas preces. Skaisti! Bet cik ilgi? Šodienas dažādo ārējo apstākļu ietekmē māc šaubas par kristāldzidras mīlestības izdzīvošanu nemainīgā formā. Kad sieviete saskaras ar tādu likteņa ironiju: “Ja es kādu iemīlu, viņš izrādās, atvainojiet par tiešumu, nabags. Bet, ja viņam ir nauda, vienmēr sanāk tā, ka es viņu nemīlu,” viņa nostājas dilemmas priekšā. Laiks ieiet aukstā pārdomu dušā un izdzīvot pāris atšķirīgas epizodes dzīves teātrī, kur pašai ir viena no divām galvenajām lomām, lai pieņemtu pareizo lēmumu.
Pirmā epizode
Kailā mīlestība
Jūra bango. Putojoši mīlestības viļņi sitas pret klinti. Gribas dzirdēt viņa balsi, just viņa elpu, pieskarties viņam, izjust patīkamas trīsas, skrienot cauri visam ķermenim, kad viņš ir tuvumā. Skūpsti, glāsti, sekss vairākas reizes dienā… Šis savstarpējais “fīlings” divus cilvēkus pārvērš līdz nepazīšanai, it kā viņi būtu uzšāvušies septītajās debesīs. Tas viss ir tikpat saldi, cik apēst šokolādi, tāpēc viņi tiešām spēj pārtikt viens no otra, nevis no pārtikas precēm.
Bet laiks ir nepielūdzams. Reizēm tas auļo kā negudrs. Diendienā blakus viens un tas pats cilvēks. Iepazīts, izzināts, viens un tas pats… Sākuma kaisle pierimst, mīlestība pamazām transformējas. Jūra mierīga. Visas vētras reiz beidzas…
Kas paliek? Jāaudzina bērni, jārisina mūžīgās naudas problēmas, pavisam nemanot iezagusies rutīna. Dzīvei vairs nav asuma. Sirdsmiers, biežs sekss un neizsīkstoša interese vienam par otru jau pieder pagātnei. Bet cilvēki alkst uzbudinājuma un ierosmes ziņkārei. Kāds pēkšņi atver acis. Hei, kopā satur vien atmiņas par aizgājušo, nav vienojošu interešu, bērni izauguši! Un sākumā šķietamā mūžīgā mīlestība beidzas ar šķiršanos. Protams, spert tādu soli nav viegli. Arī tad, kad skaidri apjaušams, ka otrs ir kā čemodāns bez roktura – gan nest neērti, gan izmest žēl. Vienā no plaši izplatītajiem iespējamiem modeļiem var būt arī tā, ka irstošā pāra vienas pusītes sirdī mīlestība vēl joprojām ir dzīva. Bet otrs Amora bultu izrāvis. Rētas sadzijušas. Kā saka, tu pārstāji būt noslēpums, viņš devies to meklēt citur.
Otrā epizode
Mīlestība krējuma mērcē
Sākumā minētā paziņa, ar ko malkoju stipro turku espresso, pilnīgi noteikti nav mīlestības upuris. Viņasprāt, savu dzīvi nevar pakļaut tādam riskam, attiecības ar īsto ir kā darījums. Proti, tu pārdod viņam savu jaunību un skaistumu, par ko otrs ir gatavs maksāt. Teiksiet, sieviete komplektā ar viņas trauslumu un skaļi skandināto emociju pasauli ir, piedodiet par izteicienu, maucīgas dabas? Bet mēdz teikt, ka katram un visam ir sava cena. Pierādījumi nemaz tālu nav jāmeklē. Arī bez sarkastiskām piezīmēm par to, ka sievietes (ne)prāts nav izprotams. Vai mazums pāru, kur tuvās attiecībās stājušies bagāta vecāka gadagājuma kundze un jauns glīts puisītis. Viņiem ir labi, ir sekss. Vēl der uzmest aci kādam no neskaitāmajiem realitātes šoviem, piemēram, “Viltus miljonāram”. Vai tad kādai dāmai vispirms interesē, cik tieši vīrietim gadu, kur viņš dzimis? Galvenais, ka viņam ir miljoni, kas dara arī simpātisku, iekārojamu un pat iemīlamu. Tāpēc pirmā doma, kas “ieslēdzas”, nav, vai viņš lasa grāmatas, bet gan: man viņam ir jāiepatīkas! Un spēle var sākties. Arī tādās attiecībās mēdz būt pat ļoti vētrains sekss. Un arī tādās attiecībās tas ar vienu cilvēku apnīk. Tikai šajā epizodē, kad tā notiek, neiestājas tukšums, paliek aprēķins. Un šo stāstu var arī nenodēvēt par nelietīgu izmantošanu, bet gan, pārfrāzējot maigākā formā, raksturot kā tīri cilvēcīgu vēlēšanos būt aprūpētam ar apmierinātām visām vajadzībām, lai no dzīves, kas, palikšu pie uzskata, dota tikai vienreiz, izsūktu pēc iespējas vairāk sulas.
“Tādas mūžīgas mīlestības nemaz nav. Ir tikai labsajūta ar kādu kopā. Un tā nerodas no tukša gaisa,” teic paziņa. Mums tomēr vajadzīgas pārtikas preces… Bet vai tāpēc spēsim iztikt bez mīlestības?
Nobeigums
Skaidrs ir tas, ka ne vienmēr ir šāda izvēle un ne vienmēr ir laiks, prasme un vēlēšanās visu kārtīgi apdomāt. Tomēr gribas, lai prātam un jūtām, izsakoties ekonomiskā terminoloģijā, izveidojas veiksmīga sadarbība. Droši vien, “garšīgākais” būtu pirmās un otrās epizodes mikslis. Un tomēr, ja jūsu priekšā netiek celts karaliskais ēdiens, jāatceras, ka attiecībām nedrīkst ļaut nīkuļot. Tās jākopj. Un arī skanošā un briljantu sirdsdraugs reiz sapratīs, ka visu par naudu nevar nopirkt.
Lai vai kādai mīlestībai pret citiem dodat priekšroku, svarīgi mīlēt un uzticēties sev, jo jāpiekrīt nesen kādā žurnālā izlasītajam, ka citi cilvēki kādā jaukā brīdī var pēkšņi pazust, bet ar sevi jāsadzīvo līdz pēdējam elpas vilcienam.
