Katrs mācību gada sākums ir saistīts ar saviļņojumu skolēniem, skolotājiem un vecākiem.
Katrs mācību gada sākums ir saistīts ar saviļņojumu skolēniem, skolotājiem un vecākiem. Vieniem jāsper pirmais solis zinību kalnā, citiem tas ir turpinājums. Vecākiem ir skaidrs, ka bez izglītības bērniem nevar būt drošas nākotnes izredzes. Tādēļ tiek meklēta tā labā skola un tie labie skolotāji, lai arī mani bērni būtu tie labie un gudrie. Neviens tēvs taču neteiks: «Es gribu, lai mans dēls kļūtu par sliņķi, izveicīgu blēdi, zagli, homoseksuālistu, narkomānu vai slepkavu.» Neviena māte neteiks: «Es gribu, lai mana meita pēc iespējas agrāk kļūtu par prostitūtu.» Bet tieši to apliecina šodiena. Cik daudz ir tieši šādu jauniešu! Vai tas nav briesmīgi, ka tikko piedzimis bērniņš ir atrodams atkritumu bedrē? Katru gadu Latvijā apmēram 1000 cilvēku izvēlas pašnāvību, tiek izdarīti 50000 abortu, 70000 cilvēku ir psihiatra uzraudzībā. Cik baiga ir skaitļu valoda! Tā liecina par mūsu tautas bojāeju. Ir jāceļ trauksme. Tam visam kaut kur ir sākums. Ģimenē, skolā vai uz ielas.
Ir svarīgi, kādā ģimenē bērns aug. Ko runā un kā rīkojas lielie, dzird un redz mazie. Viņi visu to dziļi pārdzīvo un uzsūc sevī.
Kāds stāvoklis ir skolās? Skola sniedz prāta izglītību. Ja cilvēkam būtu tikai galva vien, ar to pietiktu, bet ir arī sirds un dvēsele. Ir bīstami to ignorēt. Kāda trīspadsmit gadus veca skolniece stāsta savu sāpi: «Man ir laba draudzene, bet nevaru ar viņu draudzēties, jo zēni mūs sauc par lezbietēm.» Kāda 9. klases skolniece deklarē: «Es neticu īstai mīlestībai. Ja piecus sešus gadus padzīvo kopā, viens otram apnīk.» Tas nozīmē, ka nebūs īstas laulības dzīves. Tātad nebūs arī bērnu.
Sevišķa atbildība ir televīzijai. Bet jāteic, ka tā jauno paaudzi nevis ceļ, bet gremdē. Televīzijā pastiprināti tiek kultivēts sekss, nevis audzināta tikumība, dominē ļaunums, nevis mīlestība, vardarbība, nevis žēlsirdība. Kā ir ar morālo kaitējumu? Kad tas ir vērsts pret kādu atsevišķu cilvēku, seko asa pretreakcija, pat tieslietas. Bet, kad morālais kaitējums skar veselu tautu, – klusums vai arī aizbildinājums ar demagoģiskiem skaidrojumiem par demokrātiju. Vai nepietiek ar to baigo laiku, kad komunistu ideoloģija tika injicēta mūsu bērnu un jauniešu dvēselēs? Šodien šī iekšējā sirds cilvēka samaitāšana turpinās, tikai ar to atšķirību, ka tas notiek patīkamākā veidā. Bet iznākums viens un tas pats – morālais pagrimums. Skaidrāk sakot – tauta mirst! Viens ir skaidrs – ar prāta izglītību nepietiek. To apstiprina stāvoklis mūsu tautā. Latvijas valsts himnā ir brīnišķīgi vārdi par dziedošiem dēliem un ziedošām meitām. Kur viņi ir, kur tie aug? No kā viņi tādi var izaugt? Ir vajadzīgas stundas ar garīgu saturu, lai bērni un jaunieši agri apzinātos, kāda ir morāli tīra cilvēka vērtība, kā cilvēks var pastāvēt kārdināšanas brīdī, ka ar lūgšanas palīdzību var saņemt garīgo spēku, ar Dieva Vārdu – garīgo gudrību, cik svarīgi ir dzirdēt un saprast, kādās attiecībās jābūt ar Dievu un cilvēkiem. Tad bērni zinās, kādā godā ir jātur tēvs un māte, skolotāji un veci cilvēki, sapratīs ģimenes kopības dārgumu. Ar sestā baušļa «Tev nebūs laulību pārkāpt» palīdzību jauniešiem tiek dots ieskats par īstas, laimīgas laulības dzīves būtību. Cik bīstami ir tad, ja pati skola veicina seksuālo izlaidību. Tiek pazaudēta patiesa laulības izpratne. Bībelē ir ļoti daudz garīgi audzinošu vietu – par Jāzepu un viņa brāļiem, par žēlsirdīgo samarieti, spēcīgi brīdina Jūdass ar savu nodevību. Dieva Vārds ir tas, kas modina sirdsapziņu un uztur to darbīgā stāvoklī. Dieva Vārds ir kā īpašs spogulis, kura priekšā cilvēks var sevi redzēt no iekšpuses. Svētīgs tas, kas grib būt tīrs gan no ārpuses, gan no iekšpuses. Ir tikai jāatzīst savas vainas un jālūdz piedošana Dievam, arī citam no cita. Un tieši tas ir vajadzīgs katrā ģimenē, skolā, darbavietā, valdībā. Tad smagais konfliktu laiks beigsies.
Mīļie vecāki, ja patiesi jums bērns ir tas lielais dārgums, ļaujiet viņam tikt pie vislielākās dārgumu krātuves – pie Dieva Vārda. Tagad ir dota brīnišķīgā iespēja katram bērnam piedalīties ticības mācības stundās. Nepalaidiet šo iespēju garām!
Ko darīt tad, ja ticības mācība tiek pasniegta skolā, bet bērns līdz šim ir apmeklējis arī svētdienas skolu?
Pirmajā Latvijas brīvestības laikā skolās notika rīta svētbrīži, kuros piedalījās visi skolēni un skolotāji, notika ticības mācības stundas, darbojās arī svētdienas skolas. Piemēram, Liepājas Brāļu draudzē svētdienas skolā bija līdz 300 bērnu. Svētdienas skolā bērns saņem padziļinātu garīgo izpratni un garīgo sadraudzību ar citiem bērniem. Laiks netiek vienkārši pavadīts, bet svētīgi piepildīts. Tas top par garīgu augšanas laiku. Par brīnišķīgu pārvērtības laiku. Naida vietā ienāk mīlestība, cietsirdības vietā – žēlsirdība, melu vietā – patiesība, izlaidības vietā – atturība. Tieši tāda mums ir vajadzīga jaunā paaudze. Tikai tad varēsim runāt par tautas gaišo nākotni.
Ļoti daudz tiek runāts par labklājību, bet to saprot tikai vienā virzienā, proti, pilna galda un ērtas dzīves veidā. Īstā labklājība ir meklējama un atrodama garīgās vērtībās. Mūsu tauta ir bagāta ar zaļu mežu, auglīgu zemi un zilu jūru, bet galvenā tās bagātība ir patiesības un mīlestības pilnie cilvēki. Ja mēs skatāmies nākotnē, nevaram skatīties garām saviem bērniem.
«Lai jūs būtu nevainojami un šķīsti, nepeļami Dieva bērni sabojātas un samaitātas paaudzes vidū un tanī mirdzētu kā spīdekļi pasaulē.» (Fil. 2,15)
