15. septembris un 1. janvāris ir datumi, ar kuriem tautas ticējumi saista «Vecās derības» leģendu par Ādama un Ievas izdzīšanu no Ēdenes dārza.
15. septembris un 1. janvāris ir datumi, ar kuriem tautas ticējumi saista «Vecās derības» leģendu par Ādama un Ievas izdzīšanu no Ēdenes dārza. Dažkārt min arī, ka 1. septembrī velns no debesīm nomests.
Šodien, 14. septembrī, ir Kristaine jeb Krustdiena, un tā ir tikai viena daudzo Krustdienu vidū. To tradīcijas ir sajaukušās – gan ar vārda likšanu, gan ar to, ka šai dienā visas čūskas sapulcējas pie čūsku mātes.
Dzelzu nedēļa ir no 22. līdz 29. septembrim. Šajā laikā aizliegts sēt. Varbūt tāpēc, ka rudens sējai jābūt jau pabeigtai?
Miķeļdiena ir 29. septembrī, pēc agrākā gada dalījuma – vasaras beigas un ziemas sākums (pretēji Jurģos – ziemas beigas un vasaras sākums). Vasaras kalpiem Miķeļdienā beidzas dienests. Lielie darbi apdarīti, raža ir zem jumta, uz lauka palikuši tikai kāposti.
Miķelis jāsvin lepni: jākauj aita vai cūka, jāskābē kāposti, jācep karaša, jābrūvē alus. Šai dienā ar pīlādžzara palīdzību jādzen no mājas grauzēji.
Ja Miķeļa vakarā no mājās pārdzītām govīm kaut vienai mutē palicis zāles kumšķis, lopiem ēdamā pietiks līdz pavasarim.
Ja Miķeļa tirgū auni badās, gaidāmi kari.
Cik nedēļu pirms Miķeļa lapas nodzeltē, tik nedēļu pirms Jurģa uzdīgs zāle.
Egļu nedēļā (no 29. septembra līdz 5. oktobrim) kāpostus gan atļauts griezt, bet nav atļauts likt kubulā.
Pēc Valdemāra Ancīša «Senču kalendāra»
