Ne viens vien mazulis nepacietīgi gaida ziemu, lai tās priekus izbaudītu, braucot no kalniņa. Gluži tāpat sniegu gaida arī Kaspars Kaļķis, kaut gan ar ragaviņām jau sen nebrauc.
Ne viens vien mazulis nepacietīgi gaida ziemu, lai tās priekus izbaudītu, braucot no kalniņa. Gluži tāpat sniegu gaida arī Kaspars Kaļķis, kaut gan ar ragaviņām jau sen
nebrauc. Jaunietis iecienījis asākas izjūtas.
Kaspars mācās Jelgavas 2. ģimnāzijas izlaiduma klasē, bet brīvajā laikā jau otro sezonu braukā pa kalniem ar snovbordu (snowboard no angļu val. – sniega dēlis). Uz kalna puisis pirmo reizi nonāca pirms vairākiem gadiem, kad kopā ar vecākiem brauca slēpot. Taču gaidītās izjūtas neguva, jo, kā pats atzīst, «lai ar slēpēm sasniegtu asas izjūtas, jābūt ļoti lielam profesionālim». Toreiz «snovošana» Latvijā vēl bija mazpopulāra, bet, kad puisim radās iespēja, viņš, turpinādams medīt jauno un atšķirīgo, iegādājās sniega dēli. Tas pavēris ceļu uz jaunu pasauli! Kaspars stāsta, ka «snovošana» ir tikai daļiņa no kultūras, kas ietver īpašu ģērbšanās, mūzikas, sporta un dzīves stilu, ko piekopj arī pats. Jelgavā šādu cilvēku neesot daudz, tādēļ Kaspars nereti dodas vai nu uz «Tele – 2» organizētajām sacensībām Cēsīs, Ērgļos, Gaiziņā vai kur citur, lai laiku pavadītu ar domubiedriem un draugiem.
Lai gan Kaspars gandrīz katru nedēļas nogali pavada, braukājot ar sniega dēli uz kāda Latvijas paugura, viņš sevi sauc par iesācēju un ar nožēlu atzīst, ka ar tik mazu treniņu daudzumu nav iespējams tuvoties līmenim, ko sasniedz jaunieši, kas dzīvo Latvijas lielāko kalnu tuvumā un trenējas katru dienu. Taču viņš daudz nebēdā un ir iecerējis jau nākamgad piedalīties kādās sacensībās.
Puisis ir nelabojams ekstrēmists, viņam patīk balansēt uz robežas starp «droši» un «nedroši». Kad Latvijas kalni kļuvuši par lēzeniem, ceļi ved uz tālākām zemēm. Pērn ar sniega dēli Kaspars palēkājis Zviedrijā, šogad viņš plāno iekarot Slovākijas kalnu nogāzes. «Braukšana ar snovbordu pa augstākiem kalniem tomēr sniedz daudz spilgtākas un asākas izjūtas!» viņš jūsmo. Esot visu dienu uz kalna, rodas azarts iemācīties kādu jaunu triku un, kad izdodas, ir milzīgs gandarījums, taču nevar noliegt, ka šis sporta veids ir sāpīgs un pat bīstams. Puisim ne vienu reizi vien gadījies, neizdevīgā pagriezienā lecot no augstāka tramplīna, sāpīgi krist uz rokas vai muguras, bet, paldies dievam, bez nopietnām traumām.
Paralēli «snovošanai» Kaspars aizraujas arī ar hokeju. Slidošana un hokejs esot tuvi jau kopš 10 gadu vecuma, un tagad, kad atvērta Jelgavas Ledus halle, tas kļuvis vēl tuvāks. Kaspars divas reizes nedēļā ir uzbrucējs hokeja kluba «Ozolnieki» sastāvā. Jaunietim patīk spēlēt un sevi pierādīt publikas priekšā, un hokejs reiz esot spēle, kurai līdzjutēju netrūkstot.
Par nākotnes plāniem Kaspars atzīst, ka hokejs un snovbords laikam paliks tikai kā hobiji. Puisis ar satraukumu gaida eksāmenu laiku, jo, tos veiksmīgi nokārtojis, Kaspars varēs vairāk brīvā laika veltīt saviem iecienītajiem sporta veidiem.
