Jekaterina Deksne: «Strādājot brīvprātīgo darbu, es ļoti daudz esmu iemācījusies, paplašinājusi redzesloku»
Jelgavas Pensionāru biedrības šonedēļ rīkotajā konferencē, kas veltīta pavasarī izveidotās brīvprātīgo aprūpētāju vienības «Ekspresis» darbībai, bija sanākuši vairāki desmiti darbīgu sirmu kundžu un arī daži vīri. Starp viņiem viegli bija pamanīt dažus jaunākus cilvēkus, tostarp studenti Jekaterinu Deksni, kas iepazīstoties sevi sauc par Kati. Viņas stājā jūtama apņēmība, noteiktība. Arī laipns skatiens un iejūtīgs smaids. Meitene dzīvi sekoja sanāksmei, kurā toni noteica cilvēki ar četrdesmit, piecdesmit gadu lielāku dzīves pieredzi, citas perspektīvas horizontiem. Tika runāts par pieaugušo bērnu vienaldzību pret dažkārt bezpalīdzīgajiem vecākiem, par vides pieejamību invalīdiem un citiem jaunatnei ne visai populāriem jautājumiem. Taču šķita, ka Katei tie likās interesanti. Ne tikai labā garastāvoklī«Nav jau tā, ka «Ekspresī» darbojas vien pensionāri. Mēs, jaunieši, esam kādi septiņi. Taču mūs varētu būt vairāk, jo aprūpējamo ir daudz,» pēc sanāksmes teic Kate. Viņa piebilst, ka ne jau katrs, kam labā garastāvoklī uznāk luste palīdzēt grūtdienim, varot kļūt par brīvprātīgo aprūpētāju. Meitene akcentē, ka vajadzīgs aicinājums, sapratne, ka tas ir ļoti nopietni. «Mēs esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām,» franču rakstnieka un lidotāja Antuāna de Sent-Ekziperī doma ir tuva arī Katei. Meitene stāsta, ka viņas māte un arī vecmāmiņa mazliet neparasto brīvprātīgā darba hobiju atbalsta. Šo darbu Kate sākusi pirms gadiem trim kā gide folkloras festivālā. Pēc tam sākās regulāra nodarbošanās ar cilvēkiem, kuriem ir garīgās veselības problēmas un kuri rītos tiek vesti uz dienas centru «Integra» Pulkveža O.Kalpaka ielā. Taču to bijis grūti apvienot ar universitātes lekcijām un nodarbībām, kas parasti beidzas diezgan vēlā pēcpusdienā, kad centra dalībnieki jau tiek vesti mājās. Tā nu viņa izmantojusi iespēju iesaistīties «Ekspresī», kura 22 dalībnieki uzņēmušies rūpes par 78 veciem vientuļiem cilvēkiem. Dzīvo četrās sienāsKate palīdz trīs kundzēm. Visām ir ļoti cienījams vecums – tā ap astoņdesmit, deviņdesmit. «Vismaz reizi nedēļā es pie katras aizeju,» saka Kate. Pēdējā laikā viņai biežāk, dažkārt pat trīs dienas pēc kārtas, nācies apmeklēt Rasmas tanti, kas nelaimīgi krita, nokļuva slimnīcā un nevarēja pat saviem spēkiem paēst. Atlabšanai viņa tiks vesta uz aprūpes centru «Zemgale» Ozolniekos. Otra Kates aprūpētā kundze Boļeslava teic, ka ir apmierināta ar pašvaldības algotajiem sociālajiem aprūpētājiem. Mājā viss sakopts, sagādāta gan pārtika, gan bibliotēkas grāmatas. Ar Kati viņai sarunāts, ka abas dosies skatīties smilšu skulptūras, – līdz Uzvaras parkam nav tālāk par trīssimt metriem. Vienīgi vēl jāsaremontē invalīdu ratiņi. Boļeslava ārā neesot bijusi jau kādus trīs gadus. Kates aprūpētajai pensionētajai medmāsai Irmai viena acs nav īsti vesela, viņa lasa avīzes, pieteikusi vēlēšanu komisijas pārstāvju apmeklējumu mājās, lai piedalītos referendumā. Irmai prieks, ka Kate atnesusi puķu stādiņus «no tirgu», kas jau iestādīti kastītē uz balkona. Viņa ir kurzemniece un runājot vārdiem norauj galotnes. Jelgavā viņai radu un tuvinieku nav, tie palikuši Kuldīgas un Ventspils pusē. Pēc divdesmit četriem slimnīcā «Ģintermuiža» nostrādātajiem gadiem tepat kaimiņos ir labi darba biedri. Irmu atceras arī Sv.Annas baznīcas draudzē. Tomēr sabiedrisko kontaktu loks cilvēkam, kurš ilgu laiku nav bijis laukā no dzīvokļa, ir diezgan šaurs. Kates regulārā klātbūtne ienesusi viņas dzīvē pozitīvas pārmaiņas. Izlasījusi «Zemgales Ziņās», ka Eiropas Sociālā fonda projekts, kas deva naudu «Ekspreša» izveidošanai un tā dalībnieku izglītošanai, beidzies, Irma nobažījusies jautā: «Tad tu pie manis vairs nenāksi?» Meitene sola, ka nākšot gan. Kate atzīst, ka jauna cilvēka dzīvē daudz kas var mainīties. «Bet vai nu tā būs, ka nevarēšu atrast laiku savam hobijam – palīdzēt cilvēkiem, ko esmu pie sevis pieradinājusi. Man ir dārgi tie smaidi, tās pozitīvās emocijas, ko tu iegūsti saskarsmē ar vecajiem cilvēkiem, un viņi uzplaukst kā ziedi pateicībā tikai par to, ka esi veltījis viņiem stundiņu laika,» teic Kate. Viņa novērojusi, ka mūsdienās veciem ļaudīm pietiek pārtikas, taču pietrūkst, ar ko aprunāties. Rāpus pa snieguPievērsties vecajiem ļaudīm Kati pamudinājis kāds gadījums pērnajā sniegainajā ziemā. Kopā ar māti ejot pa Satiksmes ielu, piepeši iepretī pretī pasta nodaļai pamanījušas kādu vecu sievieti, kas četrrāpus mēģinājusi tikt pāri kupenai. Tās otrā pusē nav bijis gājēju pārejas, bet gan pusaizputināta brauktuve, pa kuru iet mašīnas. Kad Kate ar māti palīdzējusi pieņemami tikt pāri ielai, sieviete paskaidrojusi, ka nupat pārcietusi acu operāciju un tādēļ laikā, kad visapkārt balts, labāk orientēties pēc taustes. Citā reizē Kate ar māti paņēmušas aiz padusēm un nogādājušas līdz daudzdzīvokļu mājas ārdurvīm kādu vārgu onkulīti, kas pa apledojušo ietvi knapi kustējies uz priekšu. Šīs vasaras sākumā Kate vienu nedēļu bijusi kristīgajā nometnē cilvēkiem ar kustību traucējumiem pie Cēsīm, Raiskumā. Tur gūtie iespaidi vēl vairāk viņai likuši apdomāt dzīves prioritātes. «Bezmaz vai jāiet studēt sociālo darbu,» saka studente. Nav viegli daudzpusīgam cilvēkam apvienot interesi par ķīmiju, pārtikas zinātni, dizainu un aicinājumu palīdzēt savām tantēm un cilvēkiem ar speciālām vajadzībām. Par «Ekspresi»Pieteikties brīvprātīgajam darbam vienībā un sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanai var pa tālruni 26190589. Jekaterina Deksne Dzimusi 1987. gadā Jelgavā. Beigusi Valsts ģimnāziju, studē pārtikas zinības Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Interesē ķīmija. Mācījusies tautas mākslas studijā pie gleznotāja Ulda Rogas, studējusi interjera dizainu. Mīļākie mākslinieki: 16. gadsimta renesanses laika grafiķis Albrehts Dīrers un jaunais latviešu gleznotājs Gustavs Filipsons. Nesaista politika, taču pienākuma pēc vēlēšanās piedalās. Draugos visvairāk ciena atklātību un sirsnību. Hobijs: cilvēku ar speciālām vajadzībām aprūpe. No 2010. gada rudens darbojas Jelgavas Pensionāru biedrības izveidotajā sociālās aprūpes brīvprātīgā darba vienībā «Ekspresis».
