Šomēnes Katoļu garīgajam semināram, kas atrodas Rīgā, aprit 85 gadi, un, kā atzīst tā rektors Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs, pateicoties Dieva žēlastībai, seminārs spējis darboties visus PSRS gadus.
Šomēnes Katoļu garīgajam semināram, kas atrodas Rīgā, aprit 85 gadi, un, kā atzīst tā rektors Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs, pateicoties Dieva žēlastībai, seminārs spējis darboties visus PSRS gadus. Kamēr jaunieši jutīs aicinājumu kalpot Dievam, tas pastāvēs.
Katoļu garīgais seminārs darbojas kopš 1920. gada 3. oktobra. Tajā uzņem katoļticīgos vīriešus vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kas no Dieva saņēmuši aicinājumu uz priesterību, ir veseli un ieguvuši vidējo izglītību. “Seminārā jāmācās seši gadi. Apmēram trešdaļa no tiem, kas tajā iestājas, līdz galam neiztur. Iemesli ir dažādi, visbiežāk – veselības problēmas, nespēja izturēt slodzi, kā arī atskārsme, ka tas nav viņu īstais ceļš,” atzīst bīskaps A.Justs, neslēpjot, ka jauniešiem nav viegli, jo priestera dzīve ir pieticīga, turklāt jau studiju laikā jāievēro celebāts (dzīve bez seksuālām attiecībām). “Mums ir arī tādi, kas dzīvi redzējuši no bēdu puses, bet seminārā atraduši tai jēgu. Reiz iestājās arī izbijis narkomāns, taču viņš neizturēja,” stāsta rektors, kas šajā amatā ir jau vairāk nekā 11 gadu. Tiek darīts viss, lai semināristi justos ērti – iekārtota bibliotēka ar mācībām nepieciešamajām grāmatām, datoristaba, notiek arī sporta nodarbības. Ik vasaru studenti dodas uz dažādām draudzēm, kur strādā ar jauniešiem un palīdz prāvestiem. “Semināra uzturēšanai no valsts nesaņemam neko. Līdzekļus iegūstam no Latvijas katoļu baznīcas, kā arī ticīgo kolektēm jeb ziedojumiem. Ja nepieciešams, piemēram, remonts, jāmeklē ārvalstu sponsori. Īpaši mūs atbalsta ziedotāji no ASV, Vācijas un Itālijas,” stāsta A.Justs, piebilstot, ka pirms pārdesmit gadiem dzīve semināristiem bija daudz grūtāka, jo vienā nelielā telpā nakšņojuši ap simts jauno studentu.
Nepieciešamība pēc priesteriem Latvijā radās līdz ar kristietības ienākšanu 1186. gadā, kad semināristi vajadzīgās zināšanas ieguva kā prāvesta mācekļi. Pirmo semināru Latvijā nodibināja jezuīti 1583. gadā, tas atradās tagadējā Saeimas nama vietā Rīgā un pastāvēja gandrīz 40 gadu. Pēc tam priesteru izglītošanā iestājās klusuma periods, līdz 1757. gadā Krāslavā atkal tika izveidots katoļu seminārs. Diemžēl tajā visi nevarēja mācīties, jo, uzņemot audzēkņus, tika prasīts, lai tie būtu ieguvuši vidusskolas izglītību, taču tolaik skoloties varēja atļauties tikai turīgu vecāku bērni, pārsvarā muižnieki.
Katoļu garīgo semināru 1920. gadā izveidoja Aglonā, bet pēc četriem gadiem pārcēla uz Rīgu. 1938. gadā tas kļuva par Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti, tomēr jau pēc diviem gadiem padomju valdība fakultāti slēdza, darbu atsākt tā varēja pēc pusgada. Patlaban seminārs darbojas kā Katoļu teoloģijas augstskola, kurā var iegūt teoloģijas bakalaura grādu.
