Starp panākumiem, kas LLU sieviešu komandu 29. Latvijas Universiādes sacensībās vieglatlētikā ierindoja augstajā otrajā vietā, priekšā palaižot vien sporta nozarē studējošās konkurentes no LSPA, bija arī Līgas Laumas Pļavnieces 400 metru skrējienā izcīnītais zelts. Nedēļu vēlāk Līga pārstāvēja savu augstskolu 35. starptautiskajās studentu SELL spēlēs Kauņā, 100 metru barjerskrējienā nopelnot bronzu.
Patlaban Vides un būvzinātņu fakultātes 4. kursa studente un Jelgavas novada Sporta centra treneres Lailas Nagles audzēkne aizvada pirmsdiploma praksi Ventspilī un atklāj, ka turienes stadions un Olimpiskā centra manēža arī ir gana labas vietas treniņiem un sportiskās formas uzturēšanai. “Katru dienu pēc darba cenšos aiziet. Nupat gan laiciņu nācās darboties vieglākā režīmā, jo ir neliela trauma, bet uz “Sportland” kausa posmu pēc divām nedēļām Jelgavā ceru būt gatava,” teic “bez piecām minūtēm” diplomētā vides un ūdenssaimniecības speciāliste, kas vēlāk sarunā atzīs, ka sportu mest pie malas būtu grūti.
– Kā un kad nonāci pie vieglatlētikas?
Tas bija 11. klasē, tātad pirms gadiem sešiem. Kopš astotās klases biju nodarbojusies ar airēšanu, bet tad sākās problēmas ar plaukstu saitēm, kuras novērst varbūt varētu tikai operācija, un, to negribēdama, sāku meklēt ko citu. Tā arī nonācu pie vieglatlētikas treneres Lailas Nagles, kas Jelgavas Valsts ģimnāzijā bija arī mana sporta skolotāja. Pirmos divus gadus metu šķēpu, bet tad reiz trenere paziņoja, ka pieteikusi mani sacensībās 400 metru distancē. Izskrēju labi, un tā arī pievērsos skriešanai.
– 400 skrēji arī universiādē – vai tā joprojām ir tava mīļākā distance?
Man patīk barjeras – tad redzu mērķi un eju uz to. Taisnā distancē skriet ir grūtāk. Universiādē nepietiekama dalībnieču skaita dēļ barjeroto distanču nebija, tāpēc skrēju 400 un 200 metrus.
– Maijs pagāja ar veiksmīgiem startiem studentu sportā. Varbūt atceries arī kādas no iepriekšējām sacensībām, kas nesušas gandarījumu? Kādi apstākļi, tavuprāt, nosaka labu rezultātu?
Pozitīvi ietekmē sacensību atmosfēra, laikapstākļi – no tiem arī labs garastāvoklis. Ja labs laiks, ir vieglāk iesildīties. Man patika “Sportland” kausa posms pagājušajā vasarā Jelgavā, kad 100 metru barjerās izskrēju personīgo rekordu.
– Labās atmiņas varbūt būs pluss arī 26. jūnijā Zemgales Olimpiskajā centrā?
Noskriet iespējami labāk, protams, gribas katrreiz, bet ne vienmēr tas sanāk.
– Kas vēl ir tavā šīs vasaras sacensību programmā?
Vēl būs Latvijas čempionāts jūlija beigās Ogrē. Šovasar ir maz sacensību pieaugušajiem.
– Varbūt piedalies arī kādos garāku distanču seriālos, kas tagad tik populāri?
Nepiedalos, nepatīk man lielā masā skriet. Neesmu tik ātra, lai būtu priekšgalā, un tad man sanāktu ar to lielo pūli.
– Labas sajūtas uz pjedestāla, prieks pēc labi noskrietas distances – vari pateikt, ko vēl tev dzīvē devis sports?
Sports man ir mācījis nepadoties. Cīnīties līdz galam. Visu izdarīt, cik vien var labi. Arī mācībās. Studijās saņemu valsts stipendiju. Ne vienmēr jau viss sanāk, kā gribētos, bet cenšos.
