Izskatījusi Ozolnieku novada pašvaldības paskaidrojumu par vairāku dižkoku nesankcionētu nociršanu, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) vietējās varas argumentus sauc par nepārliecinošiem un lēmusi tomēr sākt administratīvā pārkāpuma lietvedību.
«Ziņas» rudenī vēstīja, ka dabas draugu sašutumu izpelnījies Ozolnieku novada pašvaldības lēmums Upes ielā nozāģēt virkni simtgadīgu liepu, tostarp vismaz trīs dižkokus. Lai gan iepriekš sertificēts kokkopis bija secinājis, ka 16 liepu rindā ir arī vairāki dižkoki, tādējādi saudzējami un tikai jāsakopj to vainagi, izzāģējot sausos zarus, pašvaldība tomēr nolēma likvidēt visu liepu rindu. DAP Ķemeru Nacionālā parka Dabas aizsardzības daļa pēc «Ziņu» publikācijas šajā lietā sāka pārbaudi un Ozolnieku novada Domei prasīja izskaidrot tās rīcības iemeslus. «Taču viņu minētie argumenti nav īsti korekti,» saka Dabas aizsardzības daļas vadītājs Jānis Ķuze. Viņam piekrīt arī DAP vadības pārstāvis Aizsargājamo dabas teritoriju departamenta Dabas izglītības, saziņas un kontroles nodaļas vadītājs Andris Širovs: «Vēstulē tiek apšaubīta mūsu kompetence vērtēt to, vai nodarīts kaitējums aizsargājamiem dabas objektiem, nevis skaidrots, kādēļ cirsti dižkoki.» Šonedēļ DAP nosūtīs atbildi Ozolnieku novada Domei, izskaidrojot savu kompetenci, kā arī sāks administratīvo procesu, lai noskaidrotu, kāda ir pašvaldības vaina. «Ir skaidrs, ka koku nozāģēšanai bija jāsaņem mūsu akcepts, jo jau iepriekš vides pārvalde norādījusi, ka vismaz trīs liepas ir dižkoki, bet nocirst ļāva tikai vienu,» vērtē A.Širovs.Iepriekš «Ziņas» rakstīja, ka Administratīvo pārkāpumu kodekss par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju postīšanu ļauj piemērot līdz 1500 latu sodu. Taču A.Širovs precizē – normatīvie akti daudz precīzāk regulē piedzenamo zaudējumu apmērus. Par dabas pieminekļa pilnīgu iznīcināšanu, kā tas noticis šajā gadījumā, pienākas līdz pat 9000 latu naudas sods par katru patvaļīgi likvidēto koku. Administratīvo lietu varētu noslēgt mēneša laikā.DAP administrācijas pārstāvis A.Širovs piebilst, ka pēdējos gados tik barbariskas apiešanās ar dižkokiem vairs nav biežas. Šajā jomā izstrādāti stingri normatīvi, ko vairums pašvaldību arī ievēro. Pārkāpumus konstatē vidēji reizi gadā.
