Zemgales zemniekiem četru gadu laikā pēc iespējamās Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā fermas būs jāaprīko ar modernām mēslu krātuvēm. Tam būs nepieciešami lieli naudas līdzekļi.
Zemgales zemniekiem četru gadu laikā pēc iespējamās Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) fermas būs jāaprīko ar modernām mēslu krātuvēm. Tam būs nepieciešami lieli naudas līdzekļi.
Šāda prasība tiks izvirzīta Rīcības programmā lauksaimniecības izraisītā piesārņojuma samazināšanai, kas, pamatojoties uz ES 1991. gada pieņemto direktīvu «Par ūdeņu aizsardzību no lauksaimniecības izraisītā nitrātu piesārņojuma», jāizstrādā līdz šā gada beigām.
Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības departamenta Lauku ekonomikas un vides attīstības nodaļas vecākais referents Andis Žeikars aģentūru LETA informējis, ka direktīva dalībvalstīm izvirza vairākas prasības. Nacionālajā likumdošanā prasīts noteikt vides jutīgās teritorijas, kurās ir paaugstināta nitrātu koncentrācija, un veikt pasākumus lauksaimniecības izraisītā nitrātu piesārņojuma mazināšanai.
Vides jutīgās teritorijas jau ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos. Latvijā tās ir Zemgales novada Bauskas, Jelgavas un Dobeles rajons, kā arī neliela daļa no Rīgas rajona. Šajās teritorijās mēslu krātuvju izbūve pie fermām būs obligāta, bet pārējās teritorijās – brīvprātīga. Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece Biruta Puķīte skaidro, ka Zemgales līdzenumā tas ir īpaši svarīgi, jo augstā gruntsūdens līmeņa dēļ mazās upītes nespēj dabiskā ceļā attīrīties no lauksaimniecības radītā piesārņojuma, kas tālāk plūst uz Lielupi un jūru.
ZM gan iesaka šai normai gatavoties ne tikai Zemgales un Rīgas rajona zemniekiem, bet visas Latvijas lopkopjiem. Ik pēc četriem gadiem nitrātu piesārņojumu lauksaimniecības zemēs pārskatīs, līdz ar to nākotnē par jutīgām var tikt atzītas arī citas Latvijas teritorijas.
Ja mēslu krātuves pie fermām noteiktajās vides jutīgajās teritorijās četru gadu laikā netiks izbūvētas, lauksaimnieki būs spiesti savu darbību pārtraukt, jo viņiem neizsniegs ūdens atļauju.
ZM aprēķinājusi, ka kopējais nepieciešamais finansējums mēslu krātuvju sakārtošanai 4927 liellopu fermās ir 94 731 321 eiro (aptuveni 59,87 miljoni latu), bet 502 cūku fermās – 5 335 394 eiro (aptuveni 33,72 miljoni latu).
Līdzfinansējumu 50 – 65% apmērā fermu aprīkošanai ar mēslu krātuvēm varēs piesaistīt Lauku attīstības plānā paredzētā pasākuma «Atbalsts lauku uzņēmumiem ES standartu sasniegšanā vides aizsardzības, dzīvnieku labturības, higiēnas un darba aizsardzības jomās» ietvaros.
Atbalstu mēslu krātuvju izbūvei lauksaimnieki pēc iestāšanās ES varēs saņemt arī no Vienotajā programmdokumentā, kas būs SAPARD programmas turpinājums, sadaļā «Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos» paredzētajiem līdzekļiem.
ZM norāda, ka mēslu krātuve tiek uzskatīta par ražošanas objektu, tāpēc uz to attieksies tādi paši nosacījumi ES paredzētā finansējuma saņemšanai kā uz citiem ražošanas objektiem. Taču zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atzīst, ka šāda būve bankām kā ķīla nebūs pievilcīga. Savukārt Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja Maira Dzelzkalēja lauksaimnieku sanāksmēs paudusi satraukumu par izstrādājamo projektu, kas uzliks papildu slogu visai Zemgalei.
Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Viesturs Reinfelds uzskata, ka projekts virzīts uz vides kvalitātes uzlabošanu un mēslu krātuves ir jāsakārto. Pašlaik vēl zemnieki nepieciešamos naudas līdzekļus var saņemt SAPARD programmas ietvaros.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Jelgavas pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis uzsver, ka mēslu krātuves pie fermām ir visiem Zemgales zemniekiem, taču to uzturēšanā, kā liecina pagājušā gada 670 fermu audita rezultāti, vērojama samērā slikta situācija. Lielo fermu mēslu krātuves ir labākā stāvoklī nekā mazāko. «Galvenokārt mēslu krātuves atrodas par tuvu piena telpām un tām nav noteces, sevišķi cūku fermās,» norāda A.Žilvinskis. Pašlaik PVD mēslu krātuvēm nepievērš pastiprinātu uzmanību, taču līdz ar dokumenta pieņemšanu kontrole tiks pastiprināta.
