Mūsdienu laikmets ir īpašs ar to, ka katram ir iespēja paust savu viedokli. Pat nevajag, lai kāds, bez paša, to vēlas arī dzirdēt. Protams, ļoti tieši tas attiecas arī uz mums, žurnālistiem, kas raksta šo sleju, tomēr tas ir tāds savā ziņā priviliģēts stāvoklis.
Bez publikācijām drukātajā presē, savu viedokli paust var neskaitāmās interneta vietnēs. Var «tviterī» nobļauties, ka tikko bija tualetē, vai ziņot par katras ēdienreizes maltīti. Var izteikt domas par prezidentu, dziedātājiem, gejiem un svaigēdājiem. Var, vārdā nosaucot, uzrakstīt, ka kaimiņš ir muļķis un dzērājs, un uzskaitīt visus viņa septiņus bērnus. Bez problēmām izziņot plašākai publikai, ka skolotāja vietējā sākumskolā nav laba pedagoģe un tur savus bērnus laist mācīties nevajag.
Nav problēmu izteikt savu versiju, kurš vainojams lidmašīnas notriekšanā un teju vai citēt Putina domas šajā jautājumā. Kāds cits ar putām uz lūpām var apgalvot, ka sapuvušie rietumi melo. Katram sava taisnība. Tā tas bijis vienmēr. Mūsdienās vienīgi iespējams to skaļi darīt zināmu lielākam pulkam klausītāju (vai lasītāju).
Reizēm var klausīties un brīnīties, cik pārliecināti katrs iestājas par savu – to vienīgo un īsto taisnību. Pēc skarbā satiksmes negadījuma Jelgavā ir vesela rinda komentētāju, kuri par visiem simts procentiem zina – visi motociklisti ir «čurugalvas» vai vismaz «smadzeņu donori».
Televīzijas sižetos par «Jauno vilni» kā ar nazi nogriež tā piekritēji: «Nevajag jaukt kultūru ar politiku! «Jaunais vilnis» mums visiem ir vajadzīgs, ienes naudu un popularizē tēlu!» Tikpat nepiekāpīgi ar savu taisnību ir pretējās puses pārstāvji, skaļi bļaujot: «Kam mums to krievu pasākumu vajag! Tādu te nedrīkst rīkot!» Katram sava patiesība, un noteikti, labi argumentējot, savu patiesības graudu var atrast visās pusēs.
Dažkārt tik cilvēcīgi aizmirstas, ka ne viss šai pasaulē ir melns un balts, daudz biežāk tāds pelēcīgs vien sanāk, sajaucot katra indivīda labās un sliktās īpašības, cēlos nodomus un mantkārīgās vēlmes, atšķaidot katra mīlestību pret kādu personu ar nepatiku pret citu. ◆
