Kad ūdensvada avārijā noplūst dzīvoklis, pie sevis nopūšamies – kaut tas būtu apdrošināts… Par tādu iespēju domāt laikus aicina Nekustamā īpašuma pārvalde.
Kad ūdensvada avārijā noplūst dzīvoklis, pie sevis nopūšamies – kaut tas būtu apdrošināts… Par tādu iespēju domāt laikus aicina Nekustamā īpašuma pārvalde (NĪP).
Kā informē NĪP direktora vietnieks Uldis Lazdiņš, ir daudz gadījumu, kad dzīvokļa saimnieks noplūdina kaimiņu. Nereti plūdu cēlonis dzīvoklī ir savienojuma cauruļu plīsums. Ir divi to veidi, kas atšķiras gan pēc cenas, gan pēc kvalitātes. Protams, lētāks pirkums liekas izdevīgāks, taču caurule neiztur lielo ūdens cirkulācijas spiedienu un, kā likums, plīst. Ir gadījumi, kad bojāts kopīgais tīkls, – plīst stāvvadi, un cieš dzīvokļi, kas var būt pat tikko izremontēti. «To īpašnieki nāk pie mums, raksta iesniegumu, gaida palīdzību. Diemžēl mūsu uzdevums ir salabot plīsušos vadus, novērst avārijas situāciju, bet dzīvokļu remonts ir pašu saimnieku ziņā. Arī pēc caurules plīsuma dzīvoklī it kā vainīgais negrib uzņemties atbildību, atsakās remontēt noplūdinātā kaimiņa dzīvokli. Visos šajos gadījumos zelta vidusceļš ir apdrošināšanas kompānijas kompensācija,» apgalvo U.Lazdiņš.
Dzīvokļa (un visas mantas tajā) apdrošināšana nemaksā dārgi. NĪP direktora vietnieks veikli to atspoguļo kādā piemērā – vienkāršs divistabu dzīvoklis pilsētā maksā ap 2000 latu, to apdrošinot, kompānijai jāiemaksā 0,6 procenti no mitekļa vērtības, tas ir 12 latu gadā par drošību un stabilitāti dzīvesvietā.
«Protams, morālos zaudējumus segt nav iespējams, bet citādi gan apdrošināšana palīdzēs. Dzīvokli apdrošināt nav dārgi, ir tikai jāgrib to darīt,» teic akciju sabiedrības «Balta» Zemgales reģiona centra vadītāja Domicela Dzalbe. Viņa stāsta, ka daudzi mūsu pilsētas iedzīvotāji dzīvokļus apdrošina. Tas ir sen zināms, labs un pieprasīts pakalpojums. Bet klasiskais posta variants esot tieši applūšanas nodarīts, tā pat esot apdrošinātāju ikdiena.
Arī apdrošināšanas akciju sabiedrības «Baltikums» Zemgales reģiona centra vadītāja Velga Prātniece «Ziņām» atzina, ka īpašumu pret nelaimēm apdrošina daudzi – lai būtu drošības izjūta. Esot arī pastāvīgi klienti, kas pēc kārtējā līguma termiņa beigām slēdz jaunu.
Un tomēr netrūkst gadījumu, kad nelaime atnāk negaidīta, tai nav bijis laika sagatavoties. Katrs pats ir savas laimes kalējs, un uzteicama ir rīcība to laikus atcerēties.
***
Īpašuma apdrošināmie riski
Ugunsgrēks, zibens spēriens, eksplozija, lidaparātu vai no tiem atsevišķu priekšmetu krišana.
Plūdi, vētra, krusa, zemestrīce, nepārtraukta snigšana.
Avārijas dēļ radusies šķidruma vai tvaika noplūde, izņemot sala iedarbības radītu.
Trešās personas prettiesiska rīcība, tai skaitā zādzība vai tās mēģinājums, laupīšana, vandalisms, sprādziena izraisīšana, transporta līdzekļu uzbraukšana.
***
Pēc apdrošinātā riska iestāšanās
Nekavējoties jāziņo ugunsdzēsības dienestam, policijai vai attiecīgajam avārijas dienestam.
Tiklīdz iespējams, jāziņo apdrošinātājam, ar tā pārstāvi jāsaskaņo notikuma vietas apskates laiks.
Pašam apdrošinātajam jāveic visi iespējamie saprātīgie pasākumi, lai samazinātu zaudējumus.
