Viss sākās, kad Ulvis vēl bija pavisam mazs puika. Viņam ļoti patika Ziemassvētki: mirdzošā eglīte, jautrās rotaļas, smaidīgās sejas, dāvanas… un Ziemassvētku vecītis ar garo, balto, kuplo bārdu.
Viss sākās, kad Ulvis vēl bija pavisam mazs puika. Viņam ļoti patika Ziemassvētki: mirdzošā eglīte, jautrās rotaļas, smaidīgās sejas, dāvanas… un Ziemassvētku vecītis ar garo, balto, kuplo bārdu. Sevišķi labi atmiņā palikuši vieni bērnības Ziemassvētki: «Tie bija mani visjaukākie svētki. Ziemassvētku vecītis izturējās citādi nekā iepriekšējie. Viņš nesteidzās ātri paveikt savu darbu un aizskriet, nelika skaitīt apnicīgos dzejolīšus. Salatētis aprunājās ar mani, pastāstīja par savu pili, par rūķīšiem. Man viņš tik ļoti iepatikās, ka arī pats nolēmu kļūt par Ziemassvētku vecīti – dāvāt citiem prieku, smaidu un, protams, dāvanas!»
Ulvis ir tikai 8. klases skolnieks, taču Ziemassvētkos labprāt iepriecina savu ģimeni, tēlojot Salaveci. Zēns ar prieku vēro apkārtējo smaidus un jautrību, ieraugot viņu šajā visiem tik pazīstamajā Ziemassvētku vecīša tērpā. «Kā pret to izturas draugi? Daži ignorē manu hobiju, citi uzsit uz pleca un teic, ka esmu malacis, cits par to pasmejas,» stāsta Ulvis un visiem Ziemassvētkos novēl daudz dāvanu, jauku brīžu, bagātīgu galdu un patīkamu Salatēti!
