Jelgavas Domes Komunālās pārvaldes ražošanas vadības inženiere Zane Ķince: – Pilsētā ir ļoti daudz tādu vietu, kuru sakopšanai no pašvaldības budžeta nav atvēlēts ne santīma.
Jelgavas Domes Komunālās pārvaldes ražošanas vadības inženiere Zane Ķince: – Pilsētā ir ļoti daudz tādu vietu, kuru sakopšanai no pašvaldības budžeta nav atvēlēts ne santīma. Un ne tikai nomalēs, bet arī centrā. Piemēram, Grēbnera parka sakopšanai no budžeta nav dots ne santīma. Ir noteikts saraksts – kuras vietas ir jāapkopj un kuras atstāt Dieva ziņā, kuras jāpļauj astoņas, piecas vai tikai vienu reizi vasarā. Galvenokārt zaļās zonas pārbaude notiek pavasarī, kad nokūst sniegs un iedzīvotāju sanestie «labumi» lien ārā. Vasarā atkritumi aizaug ar zāli, un dažviet pat nevar tiem piekļūt, neizcērtot krūmus. Šogad nelegālo izgāztuvju likvidēšanai Komunālā pārvalde iztērējusi 8000 latu. Piemēram, izgāztuves savākšanai Emīla Dārziņa ielā tērēts vairāk nekā 1000 latu. Kopā šogad fiksētas 22 nelegālās izgāztuves. Gandrīz katrā mikrorajonā ir bijusi tāda «iemīļota vieta», kur tiek izgāztas visneiedomājamākās lietas: dīvāni, plītis, skapji utt. Turklāt izgāztuvēm ir tieksme pārvietoties – vienā vietā savāktas, nākamajā gadā tās veidojas citur. Daudzviet cilvēki sāk saprast, ka pašiem jārūpējas par sakoptību savā apkārtnē un jāraugās, lai kāds atkritumus nenogāztu tieši durvju priekšā. Piemēram, Robežu ielā vairākus gadus bija izgāztuve, bet tagad tajā vietā viss ir sakopts.
Katru mēnesi pie apkopšanas darbiem strādā aptuveni 50 cilvēku, kurus norīkojis vai nu Domes sociālās aprūpes dienests (un kuri «atpelna» īres un komunālo maksājumu parādus), vai arī kuri nosūtīti no Darba biržas. Ne visi māk pļaut, ne visi atsūtītie ir ar darba mīlestību apveltīti.
