Katru darbdienu vairāk nekā divdesmit jelgavnieku vecumā no trīsdesmit līdz sešdesmit gadiem rītos dodas uz pašvaldības sociālo māju Stacijas ielā 13, kur atrodas dienas centrs «Atbalsts» invalīdiem ar psihiskās veselības traucējumiem. Tā viņiem ir izdevība izrauties no mājām un kopīgi darboties, dziedot, spēlējot teātri, zīmējot un apgūstot sadzīvei nepieciešamās iemaņas.
«Mans dēls pamatskolā priekšzīmīgi mācījās, nebija ne ziņas, ne miņas, ka viņam varētu rasties psihiski traucējumi. Taču pubertātes vecumā dēlu sāka mākt grūtsirdība un depresija. Viņš sāka vairīties no klases kolektīva, parādījās mazvērtības komplekss. Ārsti domāja, ka varēs izārstēt, taču stāvoklis pasliktinājās un dēlam tika piešķirta invaliditātes grupa,» stāsta dienas centra «Atbalsts» klienta Toma (vārds mainīts) māte. Viņa pozitīvi vērtē centrā saņemtos sociālos pakalpojumus. Pērnpavasar Toms tur saticis draudzeni, kas arī ir kliente. Par precēšanos viņi gan nedomājot, taču draudzība Tomu esot padarījusi možāku. Viņš rītos agri ceļoties, lai jau pulksten 8 būtu Stacijas ielā. Toma māte domā, ka centrs veic vērtīgu darbu, klientiem rīkojot fiziskas aktivitātes, nodarbības mākslās, ekskursijas, taču, viņasprāt, vajadzētu pamēģināt iemācīt ko praktisku, ar ko dēls varētu kaut mazliet nopelnīt. Viņa gan atzīst, ka tas nav vienkārši. Invalīda pabalsts Tomam esot 75 lati mēnesī. Dzīve nešķiet vientuļaDienas centra iemītnieks Imants, kuram ir pāri sešdesmit un kurš labprāt piedalās zīmēšanas nodarbībā, stāsta, ka agrāk esot strādājis. Tagad viņš dzīvojot viens sociālās mājas istabiņā. Tēvs un māte miruši, apglabājis arī vidējo brāli. Dienas centrs esot vieta, kur Imants jūtoties piederīgs. Tur viņam palīdzot saplānot sadzīves izdevumus. «Ja krīze būtu par pāris gadiem aizkavējusies, mēs būtu tikuši pie amatniecības darbnīcām. No centra klientiem gan nevar prasīt, lai viņi strādātu no rīta astoņiem līdz pieciem pēcpusdienā, taču ir dienas, kad viņi uzdevumus spēj veikt ļoti labi,» stāsta «Atbalsta» vadītājs trīsdesmitgadnieks Gints Taube. 2003. gadā viņš uzvarēja konkursā par dienas centra vadītāja amatu. Viņš vada arī dienas centru «Integra», kas domāts cilvēkiem ar smagākiem, lielākoties iedzimtiem garīgās attīstības traucējumiem un atrodas Pulkveža O.Kalpaka ielā 9. Centrā ir 17 klientu. G.Taube teic, ka savā darbā iemācījies priecāties par «mazajām uzvarām», kad centra klienti apgūst pavisam vienkāršas lietas, piemēram, mazgāties, šūt vai vismaz slimības dēļ nekrīt savās iemaņās un prasmēs atpakaļ. Gadoties, ka klients socializējas, atrod darbu un centra pakalpojumi tam nav vairs vajadzīgi. Tādi priecīgi gadījumi gan esot reti. Sirsnīgi, bez viltus Sociālā rehabilitētāja Marija Naidjonoka teic, ka viņu darbā aizkustina sirsnība un tiešums, kādu velta klienti. «Viņi ir ļoti jūtīgi un nepieņem uzspēlētas rūpes un uzmanību. Gaida, lai pret cilvēku izturas ar cieņu un neuzsver viņa invaliditāti,» teic M.Naidjonoka. Ceturtdien viņa kopā ar septiņiem klientiem mēģināja centra darbinieces Anitas Rozītes sarakstītu skeču «Biļetes uz Ziemassvētku koncertu». Svētkus atzīmē pilsētāPēc Sociālās aprūpes datiem, Latvijā ir 107 tūkstoši cilvēku ar īpašām vajadzībām, no tiem trīs tūkstoši dzīvo Jelgavā. Daļa darbojas astoņās sabiedriskajās organizācijās, kuras apvieno invalīdus. Kopš 1993. gada pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas ieteikuma pasaulē 3. decembrī atzīmē Starptautisko Invalīdu dienu. Pasākuma mērķis ir pievērst uzmanību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, viņu ikdienai, tiesībām un problēmām. Tas ir aicinājums cilvēkiem visā pasaulē vienoties kopējos pasākumos, lai mazinātu atstumtību un veicinātu cilvēku ar īpašām vajadzībām sociālo iekļaušanos. Vakar Jelgavas 4. vidusskolā notika Starptautiskajai Invalīdu dienai veltīts sarīkojums un rokdarbu izstāde.
