Jelgava piedzīvojusi kaunu visas Latvijas mērogā – to panācis skolnieču konflikts. Mums mēģina iestāstīt, ka konflikts nav radies uz nacionālā pamata, bet varbūt labāk būtu neslēpt galvu smiltīs un jau apriori neizslēgt šādas problēmas gruzdēšanu sabiedrībā. Nenopietna attieksme pret šo un līdzīgiem gadījumiem var radīt nelabojamas sekas nākotnē.
Varētu teikt, ka līdz Krievijas agresijai Ukrainā Latvijā kā divas sabiedrības daļas pastāvēja krievvalodīgo kopiena un latviešu nācija. Tagad stāvoklis ir mainījies – krievvalodīgo kopiena sakarā ar Ukrainas notikumiem ir sadalījusies divās daļās. Kāds šis sadalījums ir, par to daļēji varēsim spriest pēc Saeimas vēlēšanu rezultātiem.
Es nebūt nepretendēju uz absolūto patiesību pēdējā instancē, bet, iespējams, šai konfliktā var saskatīt tieši nacionālā naida pazīmes. Kādas saknes varētu būt nacionālam naidam starp krievu un ukraiņu skolniecēm? Kā noprotams, Latvijas krievu lielākā daļa atbalsta Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiku Ukrainā, savukārt ukraiņu lielākā daļa ir pretējos uzskatos. Šos uzskatus attiecīgo tautību ģimenes iepotē saviem bērniem, un vajadzīga vismazākā dzirkstelīte, lai izceltos konflikta ugunsgrēks.
Ceru, ka konflikts tiks rūpīgi izmeklēts un tiks noskaidrots patiesais tā iemesls, jo pretējā gadījumā neatrisināts precedents var izraisīt īstu nacionālā naida ugunsgrēku. Es arī ceru, ka šoreiz mūsu tiesībsargājošie un valsts drošības orgāni kā līdz šim nenobaidīsies, ka konfliktā iesaistīti krievi, jo tie bijuši drosmīgi cīnītāji vienīgi pret latviešu daudz mazākiem grēkiem. Ceru, ka šoreiz kāda tauta nebūs vienlīdzīgāka par citām. Ja vainīgās meitenes tiks vien novērotas, kā teikusi 2. pamatskolas direktore Ināra Pampe un nekas cits nesekos, tad tas būs signāls kā atļauja turpmākiem līdzīgiem gadījumiem.
Latvijā, izrādās, ir cilvēki, kuri mums traucē sniegt palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem, un cilvēki, kuri grib sniegt palīdzību teroristiem. Ja lietas vēlamies saukt īstajos vārdos – tās ir nenovērstās okupācijas sekas Latvijā.
Un kādi tad mums ir kārtības sargi, ja policijas inspektors (diez kurš?) par vainīgo uzskata cietušo un liek tai atvainoties! Nonsenss!
Vecākus mēs nepāraudzināsim, bet direktorei vajadzētu nopietni padomāt par audzināšanas (jo sevišķi patriotiskās audzināšanas) darbu viņas vadītajā skolā. ◆
Kauns
00:46
30.09.2014
62